Jaunie dzīvokļu īpašnieki, neprasot kaimiņiem atļauju, patvaļīgi pārbūvējuši koplietošanas koridoru un nepakļaujas arī Būvvaldei
Jau vairāk nekā pusgadu ilgst divu kaimiņu strīds nelielajā divstāvu mājā Skolotāju ielā 2, kas ir koka arhitektūras piemineklis, viens no nedaudzajiem vecās pirmskara Jelgavas namiem. Tā jaunie iemītnieki Razvadovsku ģimene, kas pērn augustā iegādājās trīs otrā stāva dzīvokļus, patvaļīgi bez apstiprināta būvprojekta salaida tos kopā un ar jaunām durvīm norobežoja otrā stāva koridoru. Tādējādi viņu kaimiņi Amolu ģimene, kas tur dzīvo vairāk nekā trīsdesmit gadu, vairs netiek klāt bēniņu lūkai. Būvvalde sodījusi Razvadovskus par nelikumīgo būvi, taču pārbūvētajā mājā tas neko nav mainījis.
Lai gan pēc kaimiņu dzīvokļu nelikumīgās pārbūves Amoli nevar bēniņos žāvēt veļu un netiek arī pie sava televizora antenas, viņi neuzstāj, ka Razvadovskiem tiešām vajadzētu izņemt koridorā ieliktās papildu durvis un vēlreiz pārbūvēt savu dzīvokli tā, lai viss būtu pa vecam. Viņuprāt, radušās neērtības varētu kompensēt ar naudu un jaunas bēniņu lūkas izbūvi Amoliem arī pēc nelikumīgās pārbūves pieejamā koplietošanas koridora daļā. «Meita Karīna, kas ir dzīvokļa īpašniece, pie advokāta noskaidroja, ka mazākais, ko mēs varam kompensācijā prasīt, ir divi līdz trīs tūkstoši latu,» saka Razvadovsku kaimiņiene Tatjana Amola.
Jaunajā dzīvoklī
veco koridoru nemana
Razvadovsku pārbūvētais dzīvoklis izveidots, apvienojot trīs mazākus. Aiz tā jaunajām durvīm zem bēniņu lūkas, kur agrāk bijis koplietošanas koridors, atrodas plaša telpa. Atjaunot koridoru tādu, kāds tas bijis, dzīvokļu īpašniekiem nebūtu vienkārši. Vera Razvadovska uzskata, ka neapmierināto kaimiņu pieprasītā kompensācijas summa ir nesamērīgi liela. «Pēc dzīvokļa privatizācijas Amoliem no koplietošanas koridora piederēja tikai divi kvadrātmetri. Vai tad par šādu platību kompensācijā var prasīt trīs tūkstošus latu!» sašutusi V.Razvadovska. Viņa uzsver, ka kopā ar vīru Aleksandru, kas agrāk nodarbojies ar pensionāru kreditēšanu, ieguldījuši ievērojamas summas mājas jumta un arī koplietošanas telpu remontā. Pie ieejas ieliktas arī jaunas ārdurvis un tādēļ mājā vairs nenākot bezpajumtnieki. V.Razvadovska uzsver, ka Amoli to neesot novērtējuši. Visus ar remontu saistītos izdevumus Razvadovski apmaksājuši vieni paši.
Likums ir Amolu pusē
Savukārt Amoli nav apmierināti, ka kaimiņi remontus veikuši bez saskaņošanas ar viņiem. «Ar pārbūves projektu Razvadovski piedāvājuši iepazīties un parakstīt vien tad, kad pārbūve bija pabeigta,» saka Jānis Amols. Projektu Amoli nav parakstījuši, tādēļ tas nav spēkā.
J.Amolam maijā nosūtītajā pašvaldības Būvvaldes vadītājas Initas Dzalbes parakstītajā vēstulē atzīts, ka Razvadovski dzīvokļa pārbūvi veikuši, neievērojot Dzīvokļa īpašuma likumu, kas regulē mājas iedzīvotāju kopīpašumā esošās daļas palielināšanu vai samazināšanu. Tādēļ 19. janvārī V.Razvadovska saukta pie administratīvās atbildības un sodīta ar naudas sodu, ko viņa arī samaksājusi. Būvvalde noteica līdz 1. jūnijam V.Razvadovskai demontēt jaunās dzīvokļa ārdurvis mājas otrajā stāvā, taču tas nav izdarīts. Jānis Amols teic, ka vērsīsies tiesā, jo citas iespējas neredz. Uz to viņu spiež nepieciešamība pirms apkures sezonas sākuma iztīrīt dūmvadu, kam tiek klāt vienīgi caur bēniņiem. ◆
