Mainoties skolēnu un pedagogu skaita proporcijai, izglītības iestādēm būs mazāk likmju, taču skolotājus pagaidām neatlaidīs
Samazināsies skolēniem pieejamo atbalsta pasākumu apjoms, klasēs būs lielāks bērnu skaits un skolu vadītājiem nāksies rast jaunus risinājumus mācību procesa organizēšanā. Palielinoties audzēkņu skaita attiecībai pret vienu pedagogu, šādu perspektīvu paredz Jelgavas novada un pilsētas izglītības pārvalžu vadītājas. Lai arī dažās mācību iestādēs jau notikušas izmaiņas, pašvaldības apliecina, ka šogad vēl nav plānots atlaist pedagogus vai būtiski samazināt finansējumu interešu izglītībai.
10,35:1 jeb par 0,15 vairāk republikas pilsētās, kāda ir arī Jelgava, un 8,12:1 jeb par 0,12 vairāk novados – tajā skaitā Jelgavas un Ozolnieku. Šādus grozījumus noteikumos, kas paredz kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju izglītības iestādēm, Ministru kabinets izdarījis dažas dienas pirms jaunā mācību gada. Lai arī proporcijas palielināšanās ir salīdzinoši neliela, vietējās varas norūpējušās, ka tā atstās nelabvēlīgu ietekmi uz izglītības iespējām, kā arī piespiedīs meklēt trūkstošo finansējumu pašvaldību maciņos.
Pagaidām štatus nesamazinās
Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa norāda, ka, mainoties proporcijai, būs jāpārskata skolas piedāvātās iespējas. Taču pašlaik netiek apsvērta doma samazināt štatu, netikšot arī samazināts interešu izglītības piedāvājums. Taču slodžu skaits atkarībā no mācību iestādes varētu sarukt no 0,5 līdz divām slodzēm, lēš G.Avotiņa. Patlaban Jelgavas novadā zinības apgūst vairāk nekā 2150 skolēnu, kas ir par aptuveni 55 mazāk nekā pērn. Viņus māca 310 vispārizglītojošo skolu pedagogu, informē pašvaldība, piebilstot, ka mācību darbs tiek nodrošināts, tomēr atsevišķās izglītības iestādēs joprojām trūkst matemātikas un dabaszinību skolotāju. Ozolnieku novada pašvaldība pagaidām nekomentē izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, jo nepieciešams laiks, lai apzinātu skolēnu un pedagogu skaitu un to iesniegtu Izglītības un zinātnes ministrijai. Savukārt Jelgavas Izglītības pārvalde jau izdarījusi pirmos secinājumus. Sagaidāms, ka ne tikai samazināsies pedagogu slodžu skaits, bet arī vienā klasē būs jāsasēdina vairāk bērnu, saka pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Šajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs Jelgavā strādā 803 pedagogi. Taču netiek plānots, ka skaita proporcijas izmaiņu dēļ šogad kāds no viņiem varētu zaudēt darbu.
Interešu programmas nākamgad varētu nebūt
Būtiskas izmaiņas šajā mācību gadā netiek paredzētas arī interešu izglītības piedāvājumā, kas no 1. janvāra Jelgavā deklarētajiem bērniem ir bez maksas. Tomēr šī situācija varētu mainīties, pieļauj izglītības iestāžu vadītāji.«Šogad mums vēl ir apstiprinātas interešu izglītības, bet pēc gada varētu palikt tikai profesionālās ievirzes programmas. Tomēr daudziem vecākiem pastāv naudas problēmas. Viņi ļoti cenšas izmantot bezmaksas piedāvājumu. Interešu izglītības grupas, īpaši vieglatlētikā, ir pilnas,» raksturo Jelgavas pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors Guntis Malējs. Līdzās profesionālās ievirzes izglītībai, ko pērn sporta skolā apguva 433 audzēkņi, arī šogad 1. – 4. klašu skolēni varēs izmēģināt savus spēkus četrās interešu izglītības programmās – basketbolā, minibasketbolā, vieglatlētikā un BMX. Pagājušajā mācību gadā tās apmeklēja 86 bērni, liecina Izglītības pārvaldes mājas lapā pieejamā informācija.
Mākslas skolā jau no astoņu gadu vecuma
Interešu izglītība programmās «Akvareļu glezniecība», «Cilvēka figūra tēlotāja mākslā» un «Tēlotājas mākslas studija» turpināsies arī Jelgavas Mākslas skolā. Šogad tā pārgājusi uz jaunu darbības modeli, uzņemot bērnus profesionālās ievirzes programmas 1. klasē jau no astoņu, nevis desmit gadu vecuma. Taču tas nav saistīts ar finansējuma samazināšanos interešu izglītībai, bet Kultūras ministrijas prasībām, apliecina izglītības iestādes vadītāja Anda Stankeviča.«Ministrija uzskata, ka piecos gados nav iespējams pilnvērtīgi īstenot profesionālās ievirzes programmu. Skolēni tiek pārslogoti, tāpēc pārgājām uz septiņgadīgu programmu,» skaidro Mākslas skolas direktore. Viņa stāsta, ka, līdzmaksājot piecus latus mēnesī, profesionālās ievirzes izglītības apliecību virzienā dodas 247 audzēkņi, kas ir par 57 vairāk nekā pērn. Savukārt interešu izglītības programmām pieteikušies 48 bērni (pagājušajā gadā – 60). Vēl aptuveni 80 skolēnu zinības mākslā apgūst to pedagogu vadībā, kas ieguvuši pašnodarbinātā statusu. Šīs nodarbības maksā 10 – 15 latu mēnesī. ◆
Būs jāpārskata skolu iespējas
Ginta Avotiņa, Jelgavas novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja◆ Mazāk nekā citus gadus, tomēr krities arī skolēnu skaits. Līdz ar to nāksies pārskatīt iespējas, ko skolas piedāvā, – fakultatīvās nodarbības, pulciņus, kā arī atbalsta personālu, kam līdzekļi būs jārod no pašvaldības budžeta. Jau atkal finansējuma meklēšana tiek atstāta pašvaldības ziņā.
Gunta Auza, Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja◆ Mainoties skolēnu skaitam pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi, samazināsies pedagoģisko likmju skaits un kopējais finansējums pedagogu atalgošanai. Ilgtermiņā šāda proporcijas izmaiņa samazinās bērniem pieejamo atbalsta pasākumu apjomu, kā arī radīs nepieciešamību palielināt skolēnu skaitu klasē. Skolu vadītājiem būs jārod jauni risinājumi mācību procesa organizēšanā.
