Saldū mīl un atceras Ēriku Ķiģeli, Liepājā – Igo, «Līvus» un citus daudzos liepājniekus, Cēsīs – Serģi un Rasmani, bet jelgavniekiem, protams, ir «Prāta vētra». Viņi paši arī, gods godam, sevi vēl arvien uzskatot par īstiem jelgavniekiem.
Saldū mīl un atceras Ēriku Ķiģeli, Liepājā – Igo, «Līvus» un citus daudzos liepājniekus, Cēsīs – Serģi un Rasmani, bet jelgavniekiem, protams, ir «Prāta vētra». Viņi paši arī, gods godam, sevi vēl arvien uzskatot par īstiem jelgavniekiem.
Dziesma «Online» jums jau ir, kad jūs paši būsiet sastopami «onlainā»?
Kaspars: Mums jau ir pirmā sadarbība ar Latvijas Krājbanku, un «Skonto» hallē divas stundas mūs varēja vērot uz lielā ekrāna un uzdot jautājumus. Arī internetā divu stundu laikā bija iespējams saņemt rakstiskas atbildes. Tā ka mēs jau esam bijuši «onlainā».
Varbūt vajadzētu iedibināt tradīciju, ka internetā regulāri kādā noteiktā dienā un laikā var ar jums parunāties?
Renārs: Mēs tik reti esam mājās! Bet, protams, par to varētu arī padomāt. Lai gan jāatzīst, ka nekādi lielie šīs lietas piekritēji neesam. Es tikko nogāju garām «Kasablankai», kur tie «kubieši» gulēja… Nu, nezinu, vai tas ir forši.
Reiz jūs Jelgavā gribējāt atrast vietu, kur faniem satikties, vēlāk tas tika pārvērsts plānā par goda plāksnes izveidošanu jums. Vai šai domai ir atmests ar roku?
Renārs: Visus grožus esam nodevuši jelgavnieku rokās, tagad tas no viņiem vairāk atkarīgs. Tomēr, tā kā drīz iznāks «Online» albums, mums ir kāds projekts, kas gan būtu lielāks un domāts vairāk visai Latvijai, ne tikai Jelgavai. Tā varētu būt interneta kafejnīca ar internetu par brīvu. Šo ieceri neesam līdz galam vēl apdomājuši, bet kaut ko tādu vajadzētu izveidot. Tā būtu praktiska goda plāksne!
Jūs daudz braukājat apkārt. Vai ir kaut kas tāds, ko gribētos no citurienes pārnest uz Jelgavu un otrādi?
Renārs: Eifeļtornis mums patiktu…
Gundars: To varētu centrā nolikt.
Māris: Varētu vēl no Ņujorkas kādu debesskrāpi atvilkt un, piemēram, RAF masīvā ielikt.
Renārs: Un RAF uz Čehiju, bet mums atvest Kārļa tiltu.
Tautas mentalitāte parādoties ikdienas darbos. Jūs tikko Prāgā filmējāt dziesmas «Maybe» videoklipu, vai jutāt latviešu un čehu atšķirības?
Jānis: Jā, mēs bijām tūristi.
Kaspars: Tādā ziņā, ka viņi vairāk ir slāvi? Nē.
Renārs: Eiropieši jau vien arī čehi ir.
Kaspars: Ja mēs aizbrauktu, piemēram, uz Gruziju tad noteikti justu lielākas atšķirības.
Ja nav nekādu lielo atšķirību, kāpēc izdomājāt klipu filmēt Prāgā?
Renārs: Vieta vienkārši smuka.
Māris: Tai pilsētai ir dvēsele.
Renārs: Nespējām atrisināt dažas tehniskas problēmas, tāpēc filmējām Prāgā. No sākuma bija plānots klipu uzņemt Stokholmā, bet mēs izdomājām, ka tur viss ir pārāk tīrs un kārtīgs, Prāgā tomēr dzīvīgāks. Varētu mierīgi filmēt arī Rīgā. Rīga ir brīnišķīga pilsēta.
Liepājnieki parasti stāsta, ka, atgriežoties savā pilsētā, vienmēr aizejot uz jūru. Vai jums ir kāda vieta, kur patīk aiziet Jelgavā?
Renārs: Piemēram, pie Māra aiziet ciemos …
Jānis: Es Jelgavā esmu ikdienā, tāpēc nezinu, kur tāda vieta varētu būt.
Gundars: Man gan patīk mājās aiziet.
Kaspars: Man gan, kad aizbraucu tur, patīk jelgavniekus apciemot.
Jānis: Tikai nevajag – tu mani kādreiz esi apciemojis?
Kaspars: Nē, nē, nopietni, mums Jelgavā arī patīk uz jūru aiziet …
Kur tad Jelgavā jums ir tā jūra?
Jānis: Jelgavā jūra vienmēr līdz ceļiem …
Māris: Jelgava ir Jelgava – visur mums patīk aiziet.
Jānis: Liepājniekiem ir tikai viena vieta, kur aiziet, – jūra, mums gan tā nav.
Kaspars: Jā, mums Jelgavā ir daudzas vietas, kur iet.
Par sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem vienmēr runā. Citi jūs uzskata par jaukiem, mīļiem puišiem, tīnītes jūsu dēļ vai ģībst, bet citi domā, ka esat pārāk iedomīgi un augstprātīgi. Kā jūs paši sevi raksturotu?
Kaspars: Jā, jā, tā arī ir. Nežēlīgi, sarkastiski, ciniski, lecīgi snobi.
Vai neviens jūs neuzskata par pieaugušiem, nopietniem vīriem?
Renārs: Laikam jau arī neesam nopietni, tāpēc neviens nevar mūs par tādiem uzskatīt. Es ļoti labi pieņemu to, ka katram cilvēkam ir savs skatījums.
Jānis: Un ļoti labi, ka katram ir savs skatījums.
Renārs: Mēs esam tādi, kas neaizmirst savus vecos draugus, kas mums ir jau kopš skolas laikiem. Neesam arī tādi, kas skries katram klāt un mēģinās runāt.
Jānis: Bet mēs esam atvērti.
Kādi ir jūsu tuvākie mērķi?
Renārs: Rudenī būs albums.
Kaspars: Un tad vēl viens albums… un pēc tam vēl viens… un vēl viens…
Renārs: Vasarā noteikti pabraukāsim pa festivāliem un koncertiem.
Vai ir paredzēts kāds koncerts arī Jelgavā?
Renārs: Kāds konkrēts koncerts ne. Tas atkarīgs no tā, vai mūs aicina uzstāties, bet, ja aicinās… Mēs vienmēr ar lielāko prieku koncertējam Jelgavā.
