Tuvojoties jaunajam mācību gadam, skolēniem kļūst aktuāla jaunu mācību grāmatu iegāde. Tām paredzēti arī valsts budžeta līdzekļi: katram skolēnam 1,53 lati gadā.
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, skolēniem kļūst aktuāla jaunu mācību grāmatu iegāde. Tām paredzēti arī valsts budžeta līdzekļi: katram skolēnam 1,53 lati gadā.
Līdz 1. septembrim katra Jelgavas skola grāmatu iegādei vienam skolēnam būs iztērējusi 1,05 latus, – «Ziņas» informēja Jelgavas Skolu bibliotekāru metodiskās apvienības vadītāja, 2. ģimnāzijas bibliotekāre Laima Ozoliņa.
«Taču literatūras grāmata un darba burtnīca 9. klasei vien maksā 4,78 lati, pie tam tā ir apgāda cena, grāmatnīcā tas ir aptuveni par puslatu dārgāk,» skaidroja L.Ozoliņa.
Trīspadsmit pilsētas skolas ik mēnesi kopā saņem 1513 latu grāmatu iegādei, tā ir valsts dotācija. Trīs mēnešu summa ir pietiekama, lai katra skola iegādātos tikai viena nosaukuma grāmatu! Dotācija pienākas tikai tā sauktajām grifētajām grāmatām, ko atļāvusi lietot Izglītības un zinātnes ministrija. Līdzās tām ir daudz eksperimentālo grāmatu, ko izdod vairākas izdevniecības.
«Izvēles iespējas ir lielas,» piekrīt metodiskās apvienības vadītāja, «taču tas rada arī problēmas, sevišķi bērnam mainot skolu. Vienā izmanto vienu, otrā – citu grāmatu. Piemēram, vienā skolā māca seno laiku vēsturi, citā tajā pašā klasē – viduslaiku vēsturi. Tā notiek pat vienā skolā, piemēram, no 7. līdz 9. klasei mācībām lieto dažādas ģeometrijas grāmatas. Tās ir vienlīdz labas, taču dažādas grūtības pakāpes. Līdzīga problēma veidojas, ja mainās skolotājs: atnāk jauns un māca pilnīgi pēc citas grāmatas.» Skolā iespējams precizēt, kura grāmata īsti tiks lietota, taču priekšmetos, kur maina programmu, nederīgas kļūst visas iepriekš iegādātās. Tā ir ar ģeogrāfijas grāmatu 8. klasei, četrus gadus «vecs» izdevums vairs neder, jo tajā nav visas mācību vielas, taču kontroldarbos tiek prasīta pilna programma.
Līdzekļus mācību grāmatu iegādei piešķīra arī pašvaldība, 2000. gadā 2. ģimnāzija saņēma vairāk nekā 3000 latu. «Sākumā likās, ka tā ir milzīga nauda,» teica L.Ozoliņa, «taču gandrīz viens tūkstotis latu «aizgāja» vidusskolas vēstures grāmatām vien. Jo izdevums maksā 4 lati un 50 santīmu! Cerējām pirkt daiļliteratūru, bet nauda burtiski izkusa. Iepriekšējos gados mainījās visas literatūras grāmatas, šogad cita būs arī 9. klasei.»
Skolēniem pašiem jāpērk grāmatas vidēji trim priekšmetiem, pārējās izsniegs bibliotēkā. Taču arī par šīm nedaudzajām grāmatām un darba burtnīcām jāizdod ap 15 latu un tikai tad, ja skolas bibliotekāre palīdz un skolēniem šīs grāmatas iepērk no izdevniecības vairumā. Visgrūtāk esot 8. klasei, pārējie varēs iztikt ar apmēram desmit latu tēriņu. Pirkumu sadārdzina atsevišķi gādājamie uzdevumu krājumi un, protams, pievienotās vērtības nodoklis. «Tomēr nav tik traki kā Rīgas skolās,» atzīst L.Ozoliņa. Kaut gan tieši bibliotekāri no rajoniem un pilsētām stāv rindā pie izdevniecības skolu apkalpošanas nodaļas līdz 12 naktī.
80 procentus grāmatu skolēni saņem no bibliotēkas. Ja ģimenes zemo ienākumu dēļ tās nevar iegādāties, tad var saņemt visas grāmatas. Diemžēl tādu bērnu, kas izmanto tikai bibliotēkas pakalpojumus, ir daudz. Oficiāli atzītais iztikas minimums ir nabadzība, spriež skolas bibliotekāre.
