Cik mīlīgas ir Tavas māju vietas, ak Kungs Cebaot! Mana dvēsele ilgojas un tvīkst pēc tā Kunga pagalmiem, mana sirds un mana miesa skaļi gavilē pretī dzīvajam Dievam.
Cik mīlīgas ir Tavas māju vietas, ak Kungs Cebaot! Mana dvēsele ilgojas un tvīkst pēc tā Kunga pagalmiem, mana sirds un mana miesa skaļi gavilē pretī dzīvajam Dievam. (Ps.84:2,3.)
Kā ūdens pilienā atspoguļojas un koncentrējas visa apkārtējā pasaule, tā, prāvesta Alfona Vecmaņa mūža gājumu uzlūkojot, varam tajā jo skaidri lasīt visas mūsu tautas un Baznīcas dzīves ceļus turpat gadsimta garumā. Dievs ir devis viņam ne tikai būt klāt šajā laikā kā attālam dzīves norišu vērotājam, bet arī jo dziļi tajās būt iesaistītam, atrodoties tās krustpunktos. Daudzi cilvēki, kuru vārdos mēs šodien kā simbolos pazīstam savas tautas kultūras, Baznīcas un politisko vēsturi, viņam bija personīgi pazīstami laikabiedri, tostarp arī draugi. Vārdi, kas šodien jau skan kā leģendas, – Kārlis Irbe, Rainis, Aleksandrs Čaks, Ādolfs Skulte, Olīvs Mētra, Kārlis Ulmanis, Gustavs Turss. Konkrēti notikumi, līdzās vadītas dienas vai gadi, sarunas – tā bija reāla daļa no bagātās un darbīgās Alfona Vecmaņa dzīves.
Ir neiespējami dažos vārdos aprakstīt visu garo mūža gājumu un tā mums atstāto mantojumu, tāpēc lai uzlūkojam tikai svarīgākos krustpunktus, kuriem prāvests pats piešķīra vērību. Bērnu dienas Sarkandaugavā, jau agri, vēl bērnam esot, zaudējot tēvu un māti, paliekot bārenim. 1918. gada 18. novembris, kad kopā ar citiem zēniem tiek skriets uz Nacionālā teātra laukumu, lai būtu klāt Latvijas valsts dibināšanā. Dzīve pie tantes Sarkandaugavā un draudzes prāvesta Kārļa Irbes tēvišķā gādība un palīdzība, arī pirmo dzejas grāmatiņu «Pusnakts saule» izdodot. Latvijas armijas dienestā esot, brīdis godasardzē pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes bērēs. 19 darba gadi Zemkopības ministrijā, paralēli darbam pabeidzot skolu un teoloģijas studijas universitātē. Aktīvais dalības laiks mākslinieku biedrībā «Zaļā vārna» un korporācijā «Beveronija». Neaizmirstamais brauciens uz Svēto zemi Palestīnu, kur Haifas luterāņu baznīcā tiek slēgta laulība ar dzīvesbiedri Bertu. IX Latviešu dziesmu svētki, kuros vīru kopkora dziedājumā tiek atskaņota Ādolfa Skultes nošu rakstā tērptā Jāņa Vecmaņa «Dievzemīte» (no krājuma «Pusnakts saule»). Ordinācijas diena un mācītāja darba gaitu sākums. Dievkalpojums, kurā Valsts prezidents Kārlis Ulmanis saņem Sv.Sakramentu (vēl nezinot par jau tik drīzo došanos moku ceļā). 57 kalpošanas gadi Bērzes draudzē, 13 gadu Kandavas, Pūres un Strazdes draudzē, četri gadi Džūkstes draudzē, 30 gadu Jelgavas Sv.Annas draudzē. Kalpošana iecirkņa prāvesta amatā Kandavas iecirknī 13 gadu un Jelgavas iecirknī 32 gadi, Baznīcas Konsistorijas sekretāra amatā 38 gadi. Paralēli ar šo kalpošanas darbu, sākot no 1951. gada līdz kamēr vien pietika spēku, prāvests iesaistījās jauno mācītāju sagatavošanā gan Teoloģijas kursos, gan Teoloģijas seminārā, gan arī atjaunotajā LU Teoloģijas fakultātē. Grūti aptvert milzīgo darbu apjomu, kas bija jāveic prāvestam, bet visur, lai kādi būtu uzticētie pienākumi, darbs tika veikts no sirds un ar lielu rūpību un atbildību.
Ar cieņu un pateicību mēs varam uzlūkot šo Dievam un cilvēkiem veltīto mūžu un lūgšanā pacelt savas sirdis: «Kungs, svētī viņa iziešanu un ieiešanu mūžīgi mūžos.»
Atvadu Dievkalpojums Jelgavas Sv.Annas baznīcā piektdien, 12. martā, plkst.11. Funerālijas – Siguldas kapsētā ap plkst.15.
