Pēdējā laikā «Ziņās» samērā daudz ir runāts par Jelgavas pilsētvides problēmām. Lasītāju vēstulēs manāms satraukums par vairākiem jautājumiem, sākot ar labierīcību trūkumu pilsētā un beidzot ar ne tik prozaisku jautājumu kā Mīlestības alejas pasargāšana.
Pēdējā laikā «Ziņās» samērā daudz ir runāts par Jelgavas pilsētvides problēmām. Lasītāju vēstulēs manāms satraukums par vairākiem jautājumiem, sākot ar labierīcību trūkumu pilsētā un beidzot ar ne tik prozaisku jautājumu kā Mīlestības alejas pasargāšana. Taču pirms cilvēks iet, redz, secina kaut ko par Jelgavas vides estētiskumu, viņam jāatduras pret pavisam ikdienišķām problēmām. Pret bedrēm. Pret nekvalitatīvajām ielām un ietvēm.
Jau pirms dažiem gadiem nekvalitatīvo Jelgavas ielu jautājums vietējos laikrakstos ieguva augstu publicitāti un ienāca sabiedrības dienaskārtībā. Toreiz publicitāte bija balstīta galvenokārt uz pēcziemas izjustajām sekām: autovadītājiem ar lielām grūtībām vajadzēja manevrēt starp caurumiem ielu segumā. Tagad, lai gan pilsētas centrā vairākas ielas ir piedzīvojušas pilnīgu atjaunošanu, tomēr tas noteikti ir par maz, jo, apskatot tās nedaudz nomaļus, var apjaust realitāti. Kopējais iespaids par Jelgavas ielām nav diez cik patīkams. «Šķiet, ka vēl nekas jūtams nav izdarīts, ielas ir tikpat bedrainas – kā līst lietus, tā viss pilns ar ūdeni,» saka kāda jelgavniece, kad viņai jautā par to, ko Jelgavas pašvaldība paveikusi savas darbības pirmajās 100 dienās («Diena» 17.07.2001). Taču, lai nu paliek šī autobraucēju problēma. Primārais, kā smejies, ir rūpes par gājēju.
Būtībā Jelgavas centrā (nomales likumsakarīgi nemaz nav jēgas minēt) ir uz pirkstiem saskaitāmas tās ietves, kas gājējiem, piemēram, pēc lietus būtu bez problēmām (bez slapjām kājām vai viltīgiem palēcieniem) izejamas. Ej kur gribi – tikai bedres… bedres vien. Liliāna Štauere pirms kāda laika, savā vēstulē Jelgavas Latviešu biedrības valdes vārdā uzskaitīdama Jelgavas pilsētvidē nekavējoties risināmās problēmas, uzsver, ka Jelgavā praktiski nav nevienas normālas (šā vārda rietumnieciskajā interpretācijā) tualetes («Zemgales Ziņas» 22.06.2001.). Taču aina ir vēl komiskāka, jo Jelgavā iebraukušam viesim (tūristam, kas vēlētos atstāt naudiņu), kam caurās ielas nav ikdiena, pirms viņš atrod pieklājīgas labierīcības, vajadzēs atdurties pret peļķu pilnajām ietvēm (sevišķi šajā sutina – līst vasarā). Nav runa tikai par ietvju zemo kvalitāti un savu funkciju nepildīšanu, bet arī par estētiku. Bedres, patiesību sakot, pilsētu (pilsētas centru!) pārvērš tādā mazā monstriņā.
Šogad Jelgavas budžetā ielu remontiem ir atvēlēti 382 403 lati. Kāda daļa no šīs naudas kā investīcijas paredzētas Lielupes tiltu remontam. Summa, lai gan, kā vienmēr, nav pietiekama, tomēr it kā vieš optimismu. Taču tikai it kā. Proti, tā lielā mērā ir atkarīga no Valsts autoceļu fonda, kura līdzekļi «kā mērķdotācija tiek izlietoti (..) pilsētas pārziņā esošo autoceļu un ielu uzturēšanai, rekonstrukcijas un būvniecības finansēšanai». Valsts autoceļa fonda līdzekļus veido iekasētais akcīzes nodoklis. Jā, transporta nodeva, kuru administrē CSDD pašvaldību budžetā «ieplūst» samērā regulāri. Turpretī akcīzes nodokļa iekasēšana neatbilst normatīvi noteiktajam, tāpēc, kā informē Jelgavas Komunālās saimniecības pārvalde (KSP), no minētajiem nepilniem 400 tūkstošiem latu ik gadu netiek pārskaitīti apmēram 10 procenti, kas, saprotams, nopietni ietekmē pašvaldības ielu remontu politiku. Tas arī liek KSP direktoram Valentīnam Grigorjevam izdarīt likumsakarīgu, bet Jelgavas ielām kopumā nelabvēlīgu secinājumu – nekas jūtams šogad ielu remontā paveikts netiks. Tātad pilsētas pašvaldības vaina šajā jautājumā ir sekundāra (tas, ka ielu remonti tai principā nav prioritāte). Vainīga atkal tā sasodītā nespēja (vājā institūciju kapacitāte) adekvāti iepriekš definētajam iekasēt akcīzes nodokli, kā arī attiecīgo institūciju darbības nepārskatāmība.
Izskatās, ka vēl kādu laiku (gadiņš šur, gadiņš tur…) Jelgavā autobraucējam turpinās «uzsmaidīt» sacaurumotās ielas, atgādinot par republikā valsts un pašvaldību kompetencē esošo autoceļu zemo kvalitāti. Izskatās, ka iekarsušam kājāmgājējam vai tūristam, meklējot labierīcibas, Jelgavā vēl joprojām būs jāatduras pret bedrainajiem kompleksiem, ko dažkārt arī par ietvi mēdz saukt.
