Kopš komunistiskā totalitārisma sabrukšanas Austrumeiropas valstis, kas pasludinājušas kursu uz Eiropas Savienību, pēdējos gados iztikušas bez lielākiem politiskiem satricinājumiem.
Kopš komunistiskā totalitārisma sabrukšanas Austrumeiropas valstis, kas pasludinājušas kursu uz Eiropas Savienību, pēdējos gados iztikušas bez lielākiem politiskiem satricinājumiem.
Zemnieku vai medmāsu dumpjiem Polijā, rumāņu ogļraču gājienam uz Bukaresti piemita izteikta ekonomisko prasību nokrāsa. Arī šīs protesta akcijas spēja saliedēt desmitiem tūkstošu cilvēku. Pagājušajā nedēļā Prāgas ielās izgāja 100 000 demonstrantu, kas solidarizējās ar televīzijas žurnālistiem pret politisku iejaukšanos Čehijas valsts televīzijā, un tas ir netradicionāls notikums Austrumeiropas valstu demokratizācijas procesā. Tik daudz demonstrantu Prāga nebija redzējusi jau kopš 1989. gada.
Čehijas valsts televīzijas žurnālisti kopš 24. decembra aizbarikādējušies studijās, pieprasot 20. decembrī Čehijas TV ģenerāldirektora amatā ieceltā Jirži Hodāča atcelšanu no amata. Protestētāji uzskata, ka šis BBC dienesta žurnālists ir cieši saistīts ar bijušā premjerministra Vaclava Klausa labā spārna Pilsoņu demokrātisko partiju. Hodāčs arī Latvijā pazīstamajā formā bija sācis televīzijas kadru «partejisku» tīrīšanu, dažās dienās paspējot atlaist vairāk nekā 30 žurnālistu.
Demonstrācijas pagājušo trešdien sākās dažas stundas pēc tam, kad valdība, cenšoties mazināt krīzi, piedāvāja izmaiņas radio un televīzijas likumdošanā, samazinot politiskās ietekmes iespējas. Visai zīmīgu nokrāsu akcijai piešķīrusi kāda demonstranta bilstais: «Mēs protestējam pret jaunu totalitārisma un melu formu.»
Pēc tautas iziešanas ielās jaunajam televīzijas ģenerādirektoram radās «nopietnas veselības problēmas». Eiropas Komisija paziņoja, ka izskatīs Starptautiskās žurnālistu federācijas lūgumu iejaukties konfliktā starp Čehijas televīzijas žurnālistiem un jauno vadību. Savukārt Čehijas parlamentā brieda likumdošanas krīze, kuras apstākļos, kā zināms, iespējama «pasteidzināta» likumu pieņemšana un galvenais – ieviešana.
Politiskajam saspīlējumam Prāgā, protams, ir «pragmatiski» cēloņi: parlamenta valdošās partijas nostiprina savu ietekmi valsts institūcijās, šajā gadījumā – Valsts televīzijas padomē, kas it kā likumīgi, respektējot Rietumu demokrātijas tradīcijas, ievēlēja Hodāču. Tiesa, ja valdošās partijas kļūs par «mūžīgi valdošajām», neizbēgama ir demokrātijas kropļošana. Un atkal velkamas paralēles ar mūsu valsti.
Simts tūkstoši demonstrantu Prāgas ielās izgāja ne tikai tāpēc, ka bija apdraudēta valsts televīzijas politiskā neatkarība. Šai rīcībai ir arī plašāks konteksts – pilsoniskās apziņas veidošanās sabiedrībā, duļķainās politikas un varas nesimpātiskie vaibsti un politiskās mahinācijas, kurās tiek iesaistīti masu saziņas līdzekļi, raksturīgas visām postkomunistiskajām valstīm. Savs pamats ir anonīmu demonstrantu ziņu aģentūrām paustajām bažām par jauna totalitārisma veidošanās iespējām, tikai šoreiz tā būtu naudas un politiķu aprēķina laulība. Politiskās un ekonomiskās elites, kas dzimušas šādās savienībās, varas un ietekmes nostiprināšanai nereti izmanto paņēmienus, kas savās izpausmēs mēdz būt pat ciniskāki nekā totalitārisma laikā.
Žurnālistu un sabiedrības spiediena ietekmē Čehijas parlamenta apakšpalāta aicinājusi televīzijas padomi nekavējoties atlaist jauniecelto televīzijas ģenerāldirektoru. Atbalstu Hodāčam atsaukuši arī sociāldemokrāti – Klausa partijas sabiedrotie. Tādējādi pielikts punkts batālijām, kas vairāk nekā divu nedēļu garumā izvērtās ap vienu – būtībā nenozīmīgu – personāliju, kuras «aizņemtais» krēsls sašūpoja teju vai visu parlamentu.
Žurnālisti tagad varēs «pucēt zobus» ērtākos apstākļos, turpretim prezidents Vaclavs Havels atgūt iekavētos atvaļinājuma priekus Spānijas karaļa namā. Bet Čehija būs pārdzīvojusi vēl vienu būtisku demokrātijas mācībstundu.
