«Mēs vēlamies parādīt, kas esam, un to, ka Saeimai jāuzņemas pilna politiskā atbildība par izglītības un zinātnes attīstību valstī,» gatavojoties pedagogu ielu gājienam Rīgā, kas sāksies šodien pulksten 14 un virzīsies no Tērbatas ielas līdz Ministru kabinetam, norāda LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš.
«Obligāti nepiekrītam, ka tiek samazināts finansējums izglītībai un arī zinātnei,» turpina J.Krastiņš, norādot uz vairākām iespējamām šādas politikas sekām, kā dēļ arodbiedrība lēmusi par labu protesta akcijai. LIZDA uzskata, ka līdz ar nepietiekamu finansējumu pasliktināsies pirmsskolas izglītības pedagogu darba apstākļi un samaksa, tiks apdraudēta augstākās un profesionālās izglītības pieejamība, pēc novadu reformas būs sarežģīti nodrošināt vispārējās izglītības iestāžu skolotāju atalgojumu, kā arī degradēsies zinātne, jo tiks zaudēti atsevišķi pētījumu virzieni, kas veicinās intelektuālā potenciāla aizplūšanu uz ārvalstīm.Vai pašvaldība kavē dalību akcijā?«Protesta gājienā piedalīsies arī pietiekami daudz pilsētas skolotāju, jo gribam pievērst sabiedrības uzmanību situācijai izglītībā. Iestājamies pret 20 procentu algas samazinājumu, īpaši pedagogiem, kas strādā tikai vienu likmi, jo tad paliek vien 180 latu, bet ar šādu summu nevar ne izdzīvot, ne piesaistīt skolai jaunus kadrus,» norāda LIZDA Jelgavas organizācijas vadītāja Anastasija Piļņikova.«Solidarizējoties ar kolēģiem, kas strādā izglītībā un kuriem, iespējams, klājas grūtāk nekā mums, arī Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas arodpirmorganizācija atbalsta arodbiedrības kopējo pasākumu un piedalīsies akcijā,» pauž skolotāja Gunita Smiltāne, kaut masu medijos izskanējusi informācija, ka pašvaldība kavējot Jelgavas pedagogu dalību LIZDA organizētajā protestā.«Izglītības pārvalde nav aizliegusi pedagogiem piedalīties protesta gājienā, bet es kā pārvaldes vadītāja neesmu arī mudinājusi skolotājus tajā iesaistīties, jo uzskatu, ka šādai akcijai jānotiek ārpus mācību laika,» pārliecināta Gunta Auza.Pedagogu vidū nav vienprātībasLai arī ielu protesta gājienu atbalsta plašs sabiedrības loks, vienprātības par piemērotāko savas nostājas paušanas veidu nav arī pedagogu vidū. Tā, piemēram, Latvijas Skolotāju kongresa valde izplatījusi paziņojumu, ka neatbalsta LIZDA «bezatbildīgo» rīcību aicināt uz protesta akcijām mācību un eksāmenu laikā. «Pēdējo 18 gadu garumā streiki nebūt nav uzrādījuši savu efektivitāti, vien vairojuši tautas uzticības zaudējušo politiķu vēlmi sašķelt tautu,» pārliecināta valde, aicinot pedagogus 29. aprīlī piedalīties Latvijas Skolotāju kongresā un tur «kulturāli» paust savu viedokli un cīnīties par savām tiesībām.«Mēs neesam par pedagogu klaigāšanu pilsētas ielās, jo Meistara sūtība ir saruna ar mācekli klasē,» pauž valdes priekšsēdētājs Edgars Kramiņš. Arodbiedrība pieprasa Neatkāpties no likumā «Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā» 8. pantā noteikto, ka saglabājama mēnešalga, kas nav mazāka par divkāršu minimālās mēneša algas apmēru. Nesamazināt samaksu par pamatlikmi. Nodrošināt profesionālās izglītības pedagogiem, kuri māca vispārizglītojošos mācību priekšmetus, līdzvērtīgu darba samaksu ar vispārējās izglītības iestāžu skolotāju atalgojumu. Nepieļaut samazināt sociālās garantijas un nodrošināt esošo likumu normu ievērošanu. Nodrošināt stabila un pārdomāta vispārējās izglītības modeļa «nauda seko skolēnam» ieviešanu, kā arī profesionālās izglītības pieejamību un kvalitatīvu apmācību, kas vērsta uz darba tirgus vajadzībām. Atstāt Eiropas struktūrfonda līdzekļus IZM rīcībā un veicināt to izmantošanas sākšanu, lai saglabātu kvalitatīvas izglītības un zinātnes attīstību ekonomiskās krīzes apstākļos. Vienošanos ar valdību par izglītībai un zinātnei svarīgiem jautājumiem, kā arī par «Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas 2006. – 2010. gadam» izpildes apturēšanu uz ekonomiskās krīzes laiku.
