Rudens lietavas, kas negāja secen arī Latvijai, šonedēļ pasaulē nodarījušas ne mazums posta.
Rudens lietavas, kas negāja secen arī Latvijai, šonedēļ pasaulē nodarījušas ne mazums posta: Javā lietusgāžu izraisītos nogruvumos bojā gājuši vismaz 40 cilvēki, bet Kolumbijā otrs lielākais partizānu grupējums valstī lietusgāžu dēļ atlicis ķīlnieku atbrīvošanu, ko pirms sešām nedēļām sagrāba kūrorta pilsētā Kali. Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ nevar nolaisties helikopteri, kas nepieciešami ķīlnieku evakuācijai. Pusotru mēnesi pēc ķīlnieku sagrābšanas, partizāni nolēma atbrīvot ķīlniekus «humānu apsvērumu dēļ». Filipīnās ikgadējās viesuļvētras prasījušas savu «desmito tiesu», noslaukot no zemes virsas mājokļus, nopostot laukus, padarot nevadāmus kuģus, kā arī aiznesot sešu cilvēku dzīvības.
Savukārt Čehijā – citu stihiju iedarbības rezultātā – uz laiku apstādināta Temelinas atomelektrostacijas darbība sakarā ar sūkņu darbības pārraudzīšanas iekārtas problēmām. Tās iedarbināšana iepriekš izraisīja asu Austrijas kritiku, kas apšaubīja AES atbilstību drošības normām. Tagad kritiķi var kratīt galvas un domāt: «Mēs jau teicām!» Tomēr Čehijas Nacionālās kodoldrošības biroja preses sekretārs optimistiski sacījis, ka incidenta nopietnība, pēc starptautiskās AES drošības skalas, pielīdzināma nullei.
Bet Lielbritānija maksimāli vēlas palielināt dzelzceļa drošību, jo pēdējos gados valsti satricinājušas vairākas nopietnas avārijas, kurās bojā gājuši cilvēki. Simtiem strādnieku iesaistīti 41 tūkstoša metru dzelzceļa sliežu nomaiņā, jo eksperti konstatējuši tajās nelielas plaisas. Oktobra vidū notikušajā dzelzceļa katastrofā Lielbritānijā bojā gāja četri pasažieri un avārijas izraisīšanā tika vainotas tieši sīkās plaisas sliedēs. Diezin vai Latvijā drīz notiks tāda masveida sliežu atjaunošana, kas noņemtu kauna traipu no Latvijas dzelzceļa, pa kuru vilcieni divsimt kilometru brauc gandrīz piecas stundas.
Latvijai tuvākajā nākotnē «nedraud» arī Šveices pilsētas Freienbahas pieredze, kur turpmāko divu gadu laikā pilsēta no iedzīvotājiem iekasēs uz pusi mazāk nodokļu, jo pilsētai neesot kur likt naudu… Pilsētas padome ir nolēmusi, ka iekrāto kapitālu nav iespējams iztērēt. Kā paziņojusi pilsētas galvenā amatpersona finansu jautājumos, Freienbahai ir viss – jauni sporta kompleksi, trīs peldbaseini, ultramodernas skolas, labiekārtotas atpūtas zonas utt. Līdzekļu uzkrāšana pilsētai nav pašmērķis.
Pročečeniski noskaņoti demonstranti šajā nedēļā uz īsu brīdi ieņēma Krievijas aviokompānijas «Aeroflot» biroju Parīzē, protestējot pret Krievijas karu Čečenijā. Demonstrācija notika laikā, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzturējās vizītē Parīzē, kur tikās ar Francijas prezidentu Žaku Širaku un Eiropas Komisijas prezidentu Romano Prodi. Tomēr šīs Krievijas prezidenta vizītes mērķis nebija apspriesties ar augstajiem valdības vīriem par notiekošo kara darbību Čečenijā, bet gan uzlabot lielvalstu divpusējās attiecības.
Kamēr Francijā demonstranti nosodīja Krieviju, Monako princis Renē kritizēja Franciju par tās izteikumiem attiecībā pret pundurvalstiņu, kas pēc «lielā brāļa» vārdiem ir netīras naudas «atmazgāšanas» vieta. Francija un Monako jau gadsimta sākumā noslēdza līgumu, kas nosaka «draudzīgā aizstāvja» statusu, respektīvi, Monako ir nonākusi lielvalsts politiskā atkarībā. Princis Renē nolēmis panākt pilnīgu valsts neatkarību. Tomēr arī neatkarība cita no citas atšķiras.
