Šomēnes stājušies spēkā inflācijas samazināšanai domātie likumi. Speciālisti atzīst, ka pagaidām nav iespējams izvērtēt to ietekmi uz izmaiņām kreditēšanā un nekustamā īpašuma jomā.
Šomēnes stājušies spēkā inflācijas samazināšanai domātie likumi. Speciālisti atzīst, ka pagaidām nav iespējams izvērtēt to ietekmi uz izmaiņām kreditēšanā un nekustamā īpašuma jomā.
Bankas lēš, ka kopumā kreditēšanā tas neko būtisku nemainīs. Savukārt nodokļu iekasēšanā joprojām aktuāla ir prakse maksājumus valstij apiet ar līkumu. Ikdienā daži klienti vēl pirms noteiktā datuma pārliecinājušies, ka saņemt hipotekāro kredītu vairs nav tik viegli.
Jaunās prasības
Tagad nekustamā īpašuma pārdošanas darījumi apliekami ar 25 procentu ienākuma nodokli. Bankām no 12. jūnija arī jāprasa klientiem vismaz desmit procentu līdzfinansējums no pakalpojuma vai preces vērtības, kam tiek ņemts aizdevums vismaz simts minimālo mēnešalgu apmērā. To paredz grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Savukārt no 10. jūlija kredītņēmējiem bankām būs jāiesniedz VID izziņa par legālajiem ienākumiem, ja kredīts pārsniegs 12 000 latu. Agrāk ņemtos aizdevumus jaunie nosacījumi neietekmē.
Līdz šim iedzīvotāju ienākuma nodoklis nebija jāmaksā, ja īpašumu pārdeva ne ātrāk kā gada laikā pēc iegādes. Šī norma pārejas laikā – līdz 2010. gada vidum – saglabāsies un tiks piemērota tādu īpašumu pārdošanas gadījumos, kas piederējuši pirms šā gada 12. jūnija. Kā skaidro Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta direktore Baiba Melnace, pārejas periodā šo nekustamo īpašumu saimniekiem būs jāizlemj, ko ar īpašumiem darīt, – vai nu pārdot, vai reģistrēt Zemesgrāmatā. Tiem, kas iegādāti pēc 12. jūnija, tiks pielāgotas jaunās likuma prasības. Nodoklis nebūs jāmaksā tikai tad, ja objekts būs piederējis vismaz piecus gadus un ne mazāk kā gadu bijis personas deklarētā dzīvesvieta.
Bankas atbalsta
Lai gan kredītņēmējus plānots apgrūtināt ar papildu izziņu gādāšanu, ierobežot aizdevuma apmēru un ieviest lielāku valsts nodevu par hipotēkas reģistrēšanu, bankas pretinflācijas pasākumus kopumā atbalsta. Pērn kredīttirgus audzis par 92 procentiem, aizpērn vēl straujāk, bet šogad tā attīstība varētu palēnināties.
Zināmā mērā valdības rekomendācijas sasniegušas mērķi, jo klienti vairāk vērtē kredīta atmaksas iespējas, pauž “Parex” bankas Sabiedrisko attiecību un komunikācijas nodaļas vadītājs Viktors Zaķis. Interese par kredīta iespējām un klientu plūsma nav īpaši mainījusies, bet valdības lēmuma dēļ klienti nesteidzas pirkt īpašumu, izmantojot aizdevumu.
SEB Unibankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste piebilst, ka Unibanka lielu daļu nosacījumu jau ievēro. Atbildīgajām institūcijām būtu jāpievērš lielāka uzmanība tiem finansētājiem, kas sola vieglu naudu. Pretinflācijas plāns banku darbību ietekmēs. Tās cer, ka prasība par VID izziņām īstenosies operatīvi un klientiem draudzīgi. Ja to saņemšana kavēsies vai kā citādi nebūs parocīga, tas traucēs arī banku darbu.
Noteikums par legālu ienākumu pieprasīšanu bankām neesot jaunums. Unibankā jau agrāk pastāvējuši noteikumi par pirmo iemaksu un kredīta apmēru. Piemēram, sērijveida dzīvokļiem bankas līdzfinansējums ir vidēji 75 – 80 procentu. “Kaut vai klienta neliela līdzdalība ir būtiska, jo tā apliecina, ka cilvēks varējis pirms kredīta ņemšanas kādu laiku veidot uzkrājumus no saviem ienākumiem. Tas pierāda, ka pēc izdevumu segšanas viņam paliek pāri brīvie līdzekļi uzkrājuma veidošanai vai kredīta nomaksai,” skaidro A.Gribuste. Pēdējā laikā iezīmējas tendence, ka cilvēki aizņemas mājoklim, kas tiešām nepieciešams ģimenes vajadzībām.
Arī Ilmārs Vamzis, “DnB Nord” Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs, pauž, ka jaunā prasība nav ietekmējusi kredītu ņemšanu, arī turpmāk tai neko būtisku nevajadzētu mainīt. Piemēram, arī līdz šim bankas izsniedza hipotekāros kredītus līdz 90 procentu apmērā no kredīta summas vai pat mazāk, un vienīgi atsevišķos gadījumos kredītņēmējs to varēja saņemt visu simts procentu apmērā. Tāpēc visdrīzāk prasības izpildi apgrūtinās tieši dokumenti, kas saistīti ar kredītu noformēšanu un jauno prasību izskaidrošana. Ja klients vēlēsies ņemt kredītu mājokļa remontam, kas pārsniegs simts minimālo algu, viņam vajadzēs saskarties ar birokrātiskāku dokumentu noformēšanas procedūru.
Vienas dienas laikā
Pagaidām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālās nodaļas izziņas par legālajiem ienākumiem vēl neizsniedz. Valdība pagājušā nedēļā pieņēma noteikumus, kas nosaka tās saturu, kā arī pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību.
Kā skaidro VID Zemgales reģionālās iestādes birojs, nodokļu maksātājs izziņu varēs saņemt vienas darba dienas laikā teritoriālās iestādes nodaļā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai. Pēc tās būs jāierodas pašam, jo jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Šis pakalpojums būs bez maksas. Izziņas sagatavošana būs standartizēta, tajā no datu bāzēm atspoguļos kredītņēmēja ienākumus par iepriekšējo taksācijas gadu un attiecīgā gada sākumu. Izziņu parakstīs nodaļas vadītājs vai tā pilnvarota persona.
Kā tas darbosies, varēs pārliecināties pēc 10. jūlija.
Likumus apiet ar līkumu
Latvijas Zvērinātu notāru padome vērsusi uzmanību uz to, ka apmēram 70 procentu nekustamā īpašuma darījumu tiek slēgti tā, ka ļauj izvairīties no valsts nodevas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas. Valsts kase tādējādi zaudē miljoniem latu.
Piemēram, maksājot divu procentu nodevu par nekustamā īpašuma iegādi, oficiāli tiek uzrādīta daudz mazāka darījuma summa, tādējādi samazinās arī nodeva. Kontroles mehānisms pašlaik ir nepilnīgs, un valsts iespējas izsekot nekustamā īpašuma darījumiem ir ierobežotas, apstiprina notāri, norādot, ka nekustamā īpašuma tirgus pie mums attīstās haotiski un nekontrolēti. Īpašumi netiek savlaicīgi reģistrēti Zemesgrāmatā, īpašnieks var objektu atsavināt atkārtoti, ieķīlāt trešajai personai un citādi apgrūtināt. Valsts institūcijām trūkst instrumentu, lai novērstu krāpnieciskus darījumus, starp valsts iestādēm nav pietiekamas informācijas apmaiņas. Likumi neparedz, ka, pārbaudot darījumu, obligāti jāizskata visas valsts informācijas sistēmas datu bāzes.
Problēmas ar informācijas apmaiņu nekustamā īpašuma jomā apstiprinājis arī Valsts zemes dienests (VZD). Tā darba sakārtošanai nepieciešamie informācijas tehnoloģiju un sistēmu uzlabojumi prasīs ilgāku laiku. Pagaidām, lai VZD nodotu datus citām valsts institūcijām par kādas personas īpašumiem, piemēram, saistībā ar ienākumu legalizēšanu, nepieciešams diezgan ilgs laiks, jo VZD nav centralizētas datu bāzes, katrai reģionālajai nodaļai ir sava.
Savukārt, lai iecerētie pretinflācijas plāna pasākumi nebūtu tikai ķeksīša vērti, ļoti svarīga ir tieši kvalitatīva informācijas apmaiņa starp dažādiem reģistriem un institūcijām.
Kontrole lielākoties VID ziņā
Nekustamo īpašumu jomā pretinflācijas normatīvu kontrole lielā mērā būs VID ziņā. Jau šogad jāmaksā 25 procentu ienākuma nodoklis, ja īpašums tiek pārdots mazāk nekā gadu pēc iegādes, kā arī tad, ja darījumi notikuši vēlāk nekā pēc gada, bet uzskatāmi par saimniecisko darbību. To paredz rudenī valdības pieņemtie noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma piemērošanu.VID Komunikāciju nodaļā “Ziņām” apliecināja, ka galvenā problēma saistīta ar darījumu patiesās vērtības nerakstīšanu pirkuma dokumentos. Sarežģīti ir arī fiksēt nereģistrētos saimnieciskās darbības veicējus vai reģistrēto – neuzrādītos darījumus ar īpašumiem. Lai pierādītu, ka darījuma vērtība bijusi lielāka, atsevišķos gadījumos VID varētu izmantot vērtētāju – ekspertu palīdzību. Par saimnieciskās darbības veicējiem uzskatāmi visi, kas regulāri nodarbojas ar nekustamo īpašumu pirkšanu un pārdošanu – ienākumi no šiem darījumiem, ievērojot to būtību, regularitāti un apjomu, apliekami ar nodokli. Lai tādus atklātu, VID izmanto Zemesgrāmatu datu bāzi, uzmana preses izdevumu informāciju u.c. Pērn 636 personām aizsūtīts aicinājums reģistrēties par saimnieciskas darbības veicējiem, bet to izdarījuši tikai 66. Ienākumu deklarācijas iesnieguši gandrīz 200. Audits veikts 44 personām – ienākuma nodoklī un sodanaudās uzrēķināti 343 600 latu.
Aizdevumu pakaļ vairs nemet
“Ziņas” iztaujāja arī kādu kredītņēmēju, kas vēlējās palikt anonīma. Pēc profesijas ekonomiste kādreizējā finanšu iestādes darbiniece stāsta, ka pie kredīta vairs nav tik vienkārši tikt. Vīra ģimenes uzņēmums pirms pāris gadiem par kredītlīdzekļiem iegādājies smago auto. Šovasar sieva gribējusi paņemt kredītu mājas remontam. Taču, apstaigājot vairākas bankas, nevienā nav saņēmusi pozitīvu atbildi.
Kundze ir neapmierināta, ka valsts aplokšņu algu īpatsvara samazināšanu atstājusi iedzīvotāju ziņā, kas nozīmē cīņu ar vējdzirnavām. “Veselības ministrs sacīja, ka no nākamā gada palielinās pacientu maksājumus, kas ļaus celt ārstu algas un līdz ar to samazinās “pateicības” maksājumus. Tā ir melošana, maksājumi attiecīgu kategoriju ārstiem saglabāsies. Tas pats ir ar aplokšņu algām. Valsts iedzīvotājus mudina ziņot par darba devējiem, kas nemaksā visus nodokļus. Taču praksē tiem, kas ienākumus vēlas saņemt legāli un par to informē atbildīgās iestādes, nākas aiziet no darba,” no pieredzes stāsta sieviete.
Par jaunajām prasībām viņa atzīst, ka lielais nodoklis apturēs iedzīvotāju dalību spekulācijās ar nekustamo īpašumu un galvenokārt šādi darījumi pārceļos uz firmām. Spekulācijas būs izdevīgāk veikt caur juridiskajām personām, kam jāmaksā ienākumu nodoklis 15 procentu apmērā, kamēr iedzīvotājiem – par desmit procentiem vairāk. Pēc kundzes domām, likuma grozījumi ir nekustamo īpašumu firmu interesēs, kas izspiež no tirgus iedzīvotājus, kuri arī iedomājušies gūt papildu ienākumus no nekustamo īpašumu cenu kāpuma.
***
Pretinflācijas pasākumi, kas skar nekustamā īpašuma jomu
– Ar ienākuma nodokli apliks peļņu no nekustamā īpašuma (arī kapitāla daļu) pārdošanas, ja tas pārdevējam piederējis mazāk nekā trīs gadus. Pašlaik nodoklis jāmaksā, ja īpašums piederējis līdz vienam gadam.
– Palielinās valsts nodevu, īpašumu reģistrējot Zemesgrāmatā – 2% no vērtības, ja pirkts pirmais īpašums un tā būs deklarētā dzīvesvieta, 4% – citos atsavināšanas gadījumos, 3% – ja īpašums dāvināts un tā būs deklarētā dzīvesvieta, 6% – ja īpašums uzdāvināts un tā nebūs deklarētā dzīvesvieta.
– Valsts nodeva par ķīlas tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā – par pirmo hipotēku 0,1% no kredītlīguma summas, par katru nākamo – 3% no summas.
– Bankas var izsniegt kredītus, ņemot vērā tikai legālus ienākumus – klientiem vajadzēs VID izziņu.
– Noteiks obligātu pirmo iemaksu 10 – 15% apmērā no kredīta lieluma un maksimālo apjomu pret ķīlas vērtību.
– Jau tagad jāmaksā 25% nodoklis no peļņas, īpašumu pārdodot mazāk nekā gadu pēc tā iegādes. Tas jādara, VID iesniedzot gada ienākumu deklarāciju līdz 1. aprīlim un līdz 15. aprīlim ieskaitot naudu valsts budžetā.
