ASV Senāts trešdien bloķēja demokrātu pretkara likumprojektu, kura mērķis bija mainīt ASV prezidenta Džordža Buša Irākas stratēģiju un ierobežot karā izmantojamā karaspēka lielumu.
ASV Senāts trešdien bloķēja demokrātu pretkara likumprojektu, kura mērķis bija mainīt ASV prezidenta Džordža Buša Irākas stratēģiju un ierobežot karā izmantojamā karaspēka lielumu.
No nepieciešamajām 60 senatoru balsīm likumprojekta iesniedzējiem izdevās savākt tikai 56, bet 43 likumdevēji balsoja pret.
Likumprojekts paredzēja karavīru atpūtas periodus pielīdzināt laikam, kas pavadīts karadarbības zonā, bet kritiķi to nosauca par mēģinājumu “pa sētas durvīm” panākt Irākā izvietotā kontingenta samazināšanu. Likumprojekta atbalstītāji neiebilda pret kritiķu argumentiem, taču norādīja, ka tas nepieciešams, lai mazinātu armijā valdošo spriedzi.
Dokuments tika uzskatīts par demokrātu lielāko iespēju vēl šogad mazināt prezidenta kontroli pār Irākas karu. Taču aizsardzības ministrs Roberts Geits iepriekš brīdināja, ka tā apstiprināšanas gadījumā lūgs Dž.Bušu izmantot savas veto tiesības. Likumprojekta noraidīšana tiek uzskatīta par demokrātu kārtējo neveiksmi, kas tiem sagādājusi vilšanos pēc kontroles sagrābšanas pār Kongresu pagājušā gada novembra vēlēšanās.
Senāts noraidīja arī likumprojektu, kas paredzēja Gvantanamo bāzē ieslodzītajiem atjaunot tiesības ASV tiesās apstrīdēt savu aizturēšanu. Tas paredzēja ārvalstniekiem, kuri tiek turēti aizdomās par teroristisku darbību, atjaunot tiesību principu “habeas corpus” – persona nevar tikt turēta apcietinājumā bez iepriekšēja tiesas lēmuma. Kongress pagājušajā gadā šīs tiesības atņēma personām, kuras nav ASV pilsoņi un kuras valdība atzinusi par “ienaidnieka kaujiniekiem”. Dž.Buša administrācija apgalvo, ka tas nepieciešams, lai Ameriku pasargātu no uzbrukuma.
