Globalizācija ir kā liela dzeltena ķirbja saspiešana vienā mazā pelēkā kapsulā. Notiek globalizācija, bet Āfrikā badā mirstošie bērni joprojām ir globāls jautājums, ko globalizācija, protams, neatrisinās.
Globalizācija ir kā liela dzeltena ķirbja saspiešana vienā mazā pelēkā kapsulā.
Notiek globalizācija, bet Āfrikā badā mirstošie bērni joprojām ir globāls jautājums, ko globalizācija, protams, neatrisinās.
Globalizācija ir tāda kā pasaules sapresēšana. Runājam par krāsaino un atšķirīgo un maldinām paši sevi. Nemanot vienādojamies, pārkausējamies. Globālajam un globalizācijai ir tikpat maz kopīga kā kolektīvam un kolektivizācijai, optimālajam un optimizācijai.
Reiz bija teiciens – demokrātijai ar demokratizāciju ir tik daudz līdzības kā kanālam ar kanalizāciju.
Tāpat ir ar Jelgavas izglītības sistēmas optimizāciju. Jautājums ir mūsdienīgs un moderns jēdziena “optimāls” paveids. Tam vajadzētu iedzīvotājus (ne jau 100 reāli skartās ģimenes, bet pārējos, problēmā neieinteresētos) noskaņot par labu optimizācijai.
Tomēr “veikt pilsētas izglītības sistēmas optimizāciju” nav gluži tas pats, kas apgalvojums par visoptimālāko risinājumu.
Runājot par vienu no formālajiem argumentiem Jelgavas Sākumskolas slēgšanai – šo bērnu nespēju koncentrēties stundās lielajās klasēs –, iespējams, ka sākumskolā “neoptimizētie” bērni no mazās skolas pārāk brīvi uzvedušies stundās un bijuši neērti daudzskaitlīgo klašu skolotājiem, bet tomēr starpbrīdī retāk spārdījuši savu un klasesbiedra somu.
Optimāls risinājums būtu atvērt vairākas mazas pašvaldības skoliņas ar nelieliem klašu kolektīviem, kur bērni varētu mācīties līdz sestajai klasei, nevis vienkārši optimizēt sistēmu.