Pirmsskolas vecuma bērnus vecākiem «nav kur likt», bet pirmajām klasītēm viņus «komplektē».
Pirmsskolas vecuma bērnus vecākiem “nav kur likt”, bet pirmajām klasītēm viņus “komplektē”.
Visai rosinoši. Domāju, kur un kā savā dzīvē esmu bijusi komplektēta.
Tagad saprotu, ka otrajā klasē kļuvu par puzles pēdējo gabaliņu pēdējā tās komplektā. Es biju, tā teikt, viens neliels komponents. Nenosakāmo zemapziņas pēcgaršu atceros vēl šodien. Toreiz, no laukiem atbraukusi, nonācu pēdējā – e klasē. Visi bērni zināja, ka tajā mācās tie, kuri netika citās paralēlajās klasēs.
Izjutu tādu kā pazemojumu. Citi, iespējams, to tā neizjuta. Katram savas dotības – vieniem ir spēja uztvert nedefinētas lietas, viņi jūt pasauli precīzāk, bet ne vienmēr prot tajā iekārtoties. Otriem nav pat nojausmas par neredzamo lietu kārtību, bet viņi saprot šīs pasaules kārtību un prot labi iekārtoties. Arī bērnudārzā un skolā jāprot ne tikai vecākiem iekārtot, bet arī bērnam iekārtoties.
Vai toreiz sapratu, ka mani “nav kur likt”? Nojautu, ka kaut kā vientuļi iznāk būt šai pasaulē. Brāli vecāki ielika krievu bērnudārzā, jo tur bija VIENA VIETA. Viņam bija trīs gadi. Ņemot vērā tā laika ideoloģiju, jo agrāk, jo labāk…
Arī tolaik bērnus nebija īsti “kur likt”, tāpat bija rindas uz vietām bērnudārzos. (Kurš būs tas, kas bērnam prasīs, vai viņš grib mammu vai bērnudārzu?)
Starp citu, no bērnudārza, kurā mani ievietoja tikai pusgadu pirms skolas, es laidos, jo man nepatika ne šīs iestādes smarža, ne arī kārtība. Sešu gadu vecumā sajutu bērnudārza sterili bezpersonisko vidi, kurā visiem jābūt tādiem, lai audzinātājai vieglāk tikt galā.
Saprotami, ka arī tagad dzimušos mazuļus “nav kur likt”, jo viss ir vai nu nokomplektēts, vai arī pārpildīts.
Bet dzimstība mums zema…
Īsi sakot, ir vairākas neatrisināmas problēmas, ko rada bērni, – ar viņiem “grūti tikt galā”, vecāki ir “rindas galā”, “komplektēšana beigusies”, un, ja ir bērni, tad grūti “savilkt galus”.
Iespējams, daudzi mazuļi ir veiksminieki tikai tāpēc, ka viņiem jau no divu gadu vecuma vēl nav vietas bērnudārzā.
P.S. Cienu un augsti vērtēju audzinātāju un skolotāju darbu. Ne par personībām, bet sistēmu runāju.
