Ir jābūt ambīcijām, lai ko būtisku sasniegtu – tāds ir valdošais domas uzstādījums. Un zināt? Es nepiekrītu.
Ir jābūt ambīcijām, lai ko būtisku sasniegtu – tāds ir valdošais domas uzstādījums. Un zināt? Es nepiekrītu. Ambīcija ir godkāre. Ambiciozs cilvēks vēlas ko sasniegt aiz godkārības. Godkāre iznīcina. Godkāre nav pašcieņa. Tā drīzāk ir pašcieņas pretmets. Vai godkārīgs ir akadēmiķis Jānis Stradiņš vai filosofs Augusts Milts?
Skatoties tālāk pasaulē – vai ambiciozs bija Alberts Šveicars. Viņš varēja gozēties uz spicas un izglītotas sabiedrības nospodrinātā parketa, bet izvēlējās doties uz Gabonu, lai palīdzētu sirgstošajiem un mirstošajiem. Ne jau godkārības dēļ viņš turp devās. Tie bija citi motīvi – cilvēciskums un vēlme atstāt labas pēdas pasaules piebradātajā telpā. Šie un citi cilvēki ir daudz paveikuši sabiedrības labā. Bez godkāres. Tik daudz ļaužu dzīvo bez godkārības indes un ambīciju uzliktā psiholoģiskā sloga un paveic lielus darbus.
Dzirdu, ka ambīcijas ir nepieciešamas. Un domāju – kāpēc ir vajadzīgs kas tāds, kas grauj cilvēcīgumu. Godkārības dzīti, cilvēki pastrādā noziegumus – redzamus un neredzamus. Godkāre ir nepiekāpīga. Kāre pēc nepelnīta goda šodien sagriezusi kājām gaisā vērtību sistēmu. Jo katrs var izstrādāt savējo un tad laist vairāksolīšanā.
Kāre pēc goda ir uzpotēta uz lētas popularitātes potcelma un veido biedējošu hibrīdu.
Vai mums tas patīk?
Esmu pārliecināta, ka pasauli uztur pašcieņa, bet saduļķo godkāre. Pašcieņa ir miera nesēja, ambīcijas – mīlestības nogalinātājas. Godkāre ir pretmets mīlestībai un cieņai. Godkāre paņem un uzsviež melu, nodevības un tukšuma virsotnē. Varbūt nekad neseko kritiens? Varbūt. Tomēr vēsture rāda, ka godkārības sagūstītie krīt. Krīt ambīcijas, karavadoņi. Protams, arī gūstekņi. Bet viņi krīt citādāk.
Kāre pēc goda, pēc varas, pēc naudas, pēc ietekmes, pēc popularitātes. Ambīcijas ir radošas. Bezgala daudz mutāciju. Ambīciju sēnītes savairojas prātā un pārvērš pasauli līdz nepazīšanai. Kurš ātrāk, kurš tālāk, kurš spēcīgāk. Pats sava konta ietvaros.
