Dažādi mēs varam skaitīt gadus. No Ziemassvētkiem līdz Ziemassvētkiem, no Jāņiem līdz Jāņiem, no viena ceriņu ziedēšanas laika līdz otram.
Dažādi mēs varam skaitīt gadus. No Ziemassvētkiem līdz Ziemassvētkiem, no Jāņiem līdz Jāņiem, no viena ceriņu ziedēšanas laika līdz otram.
Bet varbūt, ka Latvijas dzimšanas diena ir atskaites punkts? Kas noticis no 2006. gada 18. novembra līdz 2007. gada 18. novembrim?
Kā mēs esam auguši šajā mums atvēlētajā laikā?
Šoruden bijām Pikšās. Sakoptība un pamatīgums ne tikai atjaunotajās lietās. Pamatīgums un noturība dveš no tā laika mantojuma. Dievs. Daba. Darbs.
Laiks lasīt, ko dažādi traktētais, pētītais, noniecinātais un analizētais Kārlis Ulmanis teicis 1914. gadā. Tas lai ir kā mūsu valstiskās izaugsmes atskaites punkts.
Kāpēc no mūsu vidus nāk tik maz morālā un neuzpērkamības spēka, patriotiskā gara?
Vai vārdi, ko vientuļnieks Ulmanis teicis pirms deviņdesmit septiņiem gadiem, būtu attiecināmi tikai uz citiem?
“Kādi ļaudis mums ir vajadzīgi?
Ļaudis stipri pret bagātības kārdinājumu. Ļaudis godīgi kā mazās, tā lielās lietās.
Ļaudis, kuru centieni sniedzas pāri pašlabuma meklēšanas robežām. Ļaudis vīrišķīgi darbā, nepagurstoši neveiksmēs. Ļaudis, kurus nevada divējādas tikumības – viena privātā, otra atklātā dzīvē. Ļaudis, kuriem sabiedrības labums stāv augstāk par pašu interesēm. Ļaudis atturīgi, tas ir, ļaudis, kuri savus ceļus neloka šo laiku Baala – alkohola priekšā. Īsiem vārdiem sakot, mums vairāk vajadzīgi ļaudis nekā statūti un instrukcijas.”
(K.Ulmanis “Zeme”, 1914)
Nu, Kārli? Kā tu šodien redzi savējos? Vai esam stipri pret bagātības kārdinājumu, godīgi mazās un lielās lietās, vīrišķīgi un nepagurstoši? Kādas ir mūsu saites ar pašlabumu? Sabiedrības labuma pelējuma sēni mēs saņēmām kopā ar padomju laikiem. (Attaisnojums.)
Divējādas tikumības gan mūs nevada. Privātais, izņemot to, kā pie varas un turības tikts, tiek atspoguļots bez kautrēšanās.
Bet statūti, instrukcijas, dažāda veida dokumentu paketes gan mums ir svarīgākas par cilvēkiem un lietu būtību. Kārtības (?) labad.
