Vakar braucu cauri Varakļāniem. Tādas dīvainas izjūtas, redzot šīs mazās pelēkās mājeles. Bet aiz to necilās ārienes slēpjas dzīves krāsainība.
Vakar braucu cauri Varakļāniem. Tādas dīvainas izjūtas, redzot šīs mazās pelēkās mājeles. Bet aiz to necilās ārienes slēpjas dzīves krāsainība.
Rudens pelēkumā pie kādas salīdzinoši izskatīgas mājas pie ķēdes stāvēja suns. Dižciltīgs no skata. Bet, redz, domāju, neviens suns nezina, kā sauc vietu, kur viņš dzīvo. Labi pabaroti un neēduši, mīlēti un nemīlēti, saimniekam piederoši un klaiņojoši, sugas un bezsugas viņi vienkārši dzīvo.
Pēkšņi no pelēkā gadalaika pilnīgi pasargāta izslējās baznīca. Neiespējami liela, balta un kopta. Tātad nav tā, ka cilvēki šajā vietā tikai strādā, ēd, guļ.
Tad ieraudzīju mazu būdeli ar arhaisku vizītkarti “Veikals No 11, Varakļānu patērētāju biedrība”.
… Šodiena jau rīt būs kļuvusi par vakardienu. Arī tur. Bet tajā pašā laikā tu garāmbraucot it kā iekāp pilnīgi citā laikā. Un šajā pagātnes noturībā ir kaut kas neizsakāmi pievilcīgs. Tāds kā skaudrums, tāds kā spīts. Nu nevar to visu traktēt ar atpalikušo novadu vai neizdarību, jo pieticība ir sakopta.
Nezin kāpēc ienāca prātā mums netālā Eleja. Kad brāļi lietuvieši brauc pie mums ciemoties, viņiem jādodas cauri nekoptībai. Tur valda tāds baigs dizaina pofigisms.
Ikviena vieta ir godīga savā sarunā ar garāmbraucēju, kurš sēž transportā, lai nokļūtu no punkta A līdz punktam B. Un šis laiks, ko pavadām, lai nokļūtu no viena (.) līdz otram (.) ir mūsu lieliskā iespēja baudīt izjūtu, domu un savu vērojumu neatkārtojamo krāsainību.
Ak dies, cik subjektīvā esamība ir skaista!
Objektīvs skatījums, uz kuru parasti tiekam virzīti (un tas ir melīgi, jo neviens mēs neko objektīvi vispār nespējam uztvert, ja vien neesam ērtību labad sevī nogalinājuši visu, kas mūsos ir dziļi savs) ir tik pliekans un neinteresants.
Bet kaut kā notiek, ka visu dzīvi cenšamies un mācāmies “skatīties objektīvi” un mācām vēl citus. Bet viss īstais – sāpes, slāpes, mīlestība, naids, izmisums, prieks, skumjas, ilgošanās – ir subjektīvs.
Tas suns Varakļānos bija piesiets ķēdē. Tiktāl – objektīvi.
