Mēs bijām seši vienā kopmītnes istabiņā, un es, naktī pārvilcis pār galvu segu, raudāju, cik ļoti gribējās mājās,» atceroties savus pusaudža gadus, stāstīja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra soloklarnetists Ģirts Pāže.
Mēs bijām seši vienā kopmītnes istabiņā, un es, naktī pārvilcis pār galvu segu, raudāju, cik ļoti gribējās mājās,” atceroties savus pusaudža gadus, stāstīja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra soloklarnetists Jelgavas Mūzikas vidusskolas 1965. gada absolvents Ģirts Pāže. Dzimis, audzis Salacgrīvā piecu bērnu ģimenē, viņš četrpadsmit gadu vecumā kā Sprīdītis atstāja mājas, lai atrastu savu laimi. Un izrādījās, tieši Jelgava, nevis galvaspilsēta puisim deva stingru pamatu lieliskajai mūziķa un vēlāk – Latvijas Konservatorijas profesora karjerai.
Cik šodien pretimnākoša pilsēta ir tiem, kas kā Sprīdīši nākuši šeit pēc izglītības? Ar LLU šajā ziņā viss ir relatīvā kārtībā. Taču Mūzikas vidusskolas kopmītnes Uzvaras
ielā 43 deviņdesmito gadu sākumā tika nojauktas, bet pēdējās ziņas par kopmītnēm Jelgavas vidusskolām nāk no pirmās brīvvalsts laika. Varbūt tādas vai gultasvietas vispār maz kādam vajag? Ja jūtaties vientuļš (it īpaši rudens pusē), ielieciet avīzē sludinājumu, ka izīrējat istabu. Zvanīs ik pēc piecām minūtēm, turklāt liela daļa interesentu būs saistībā ar mācībām Jelgavā. Un varbūt tiešām jūs kā gruntīgs jelgavnieks spēsiet tādam tuvu izmisumam nonākušam zvanītājam dot kādu labu padomu! Tumšo logu, ko ziemas novakaros viegli pamanīt, pilsētā nav maz. Tikai daudzviet trūkst informācijas, uzņēmības rīkoties, lai tajos drīzāk iedegtos mājīga gaisma. Tumšs un tukšs arī luterāņu baznīcas virsvaldei piederošais sešistabu dzīvoklis Pulkveža O.Kalpaka ielā, no kura gluži saprotami atteicās jaunais luterāņu bīskaps Pāvils Brūvers (viņam ir dzīvokļi Liepājā un Rīgā). Baznīca gan nav radīta, lai nodarbotos ar nekustamā īpašuma biznesu, tikai liekas – ja tajā tukšumā iemājotu Mūzikas vidusskolas lauku puiši un meitenes, mūsu slavenais Annas draudzes koris nebūtu noslīdējis uz minimālās dziedātāju skaita robežas. Droši vien arī pašvaldībai vajadzētu subsidēt tos, kuri, izīrējot istabas vai gultasvietas, nāk pretī jauniešiem, kas mācās pilsētā un vairo šeit dzīvību.
