Televīziju parasti zākā, bet vienreiz gribētos pateikt arī ko cildinošu un labā nozīmē to nosaukt par opiju tautai. Lai gan 1844. gadā Markss ar to domāja reliģiju, kad opijs bija vienīgais pretsāpju līdzeklis, ko pats arī lietoja. Tolaik vēl nebija brīnumainā tālrāža, kas «ierindas cilvēkam» ļauj ieraudzīt citādi neiespējamo, tādējādi vairāk līdzinoties opijam, nekā pareizi izprasts Dievs, kas nemitīgi aicina izaugt, audzināt savu raksturu un aizstāvēt savas un citu mūžīgās intereses. Stāsts atkal par to, cik tālu sniedzas masu iespaidošanas līdzekļu sviras. Vai ir kāds, kurš neskatās televizoru!? Kamēr dzīvoju Rīgā, piecus gadus tiešām neskatījos, jo tiem cilvēkiem televizora nebija, un es apbrīnoju tos aktīvā dzīvesveida piekritējus, kuriem darbadienu vakaros vēl pietiek spēka iet uz treniņiem un citām – aizraujošākām – nodarbēm.Daudzās pozitīvisma kampaņas un šovi televīzijā dara labu darbu, palīdzot nervu sistēmai atbīdīt tālāk dažādu «karikatūru» paziņojumus, ka ekonomikas lejupslīde tikai sākusies. Jā, var un vajag blenšanu monitoros pretstatīt vecajām labajām grāmatām, kā arī piesieties, kādēļ maz ir izglītojošu raidījumu. Taču jautājums, vai televīzija ir laba vai slikta, atkarīgs no mūsu izvēles. Labdabīgās un labdarīgās akcijas televīzijā, radio un citur noteikti nerīko īgņas, kuriem viss vienmēr ir slikti. «Gada labāko cilvēku», varoņu un talantu, «dienas prieku» meklējumi, kā arī tradicionālā apdāvināšanās gadu mijā, manuprāt, šodienas situācijā absolūti pieder pie īsta latvieša pamatstājas, kas māk dziedāt arī ierakumos, lai arī kā veselajam saprātam uz jauno apkures rēķinu fona tas šķistu savādi. Vēl ausīs skan «Koru karu» pozitīvisms, kas staroja no tik daudzām smaidīgām sejām, apliecinot, ka kaut dažas stundas iespējams pavadīt jaukās krāsās un mūzikā, kas ir viena no relikvijām, kas saglabājusies kopš Paradīzes. Kāds pasmīkņās, bet es pāris nedēļas dienas sāku ar TV3 himnu uz pilnu klapi, tik pozitīvi uzlādējoties, ka pēc līdzdziedāšanas un izlēkāšanās smaids līdz ausīm. Vārdi «viss, ko tu vēlies, – prieks kopā būt» var nebūt pilnīgi pateikts. «Lai tā ir vienmēr – piepildās, kas vēlēts» – to uz svētkiem varētu novēlēt ikvienam. Ar skatu uz «spožo» rītdienu – «pārdzīvots tik daudz, bet viss vēl ir priekšā»! 🙂 Viss būs labi – pat tad, ja nebūs. Galvenais ir attieksme. Neatņemsim cits citam cerību!
Pretskats
00:01
17.12.2008
39