Citi tevi atcerēsies ne pēc tā, ko esi sacījis vai darījis, bet kā esi licis viņiem justies – atzinis kāds, un es viņam piekrītu! Lai kā sabiedrisko attiecību kantori necenstos iestudēt lielāka vai mazāka tautas atmiņas kandidāta kustības, izstrādāt rīcības taktiku un gludināt teikumus, gala rezultāts vienādosies tieši šajā trauslajā, neracionālajā un ārkārtīgi subjektīvajā sajūtu līmenī. Iezīmogosies – un viss!Vai atceries skolas laiku, algebrā mācītos piemērus, latviešu valodas vingrinājumus un eksperimentus ķīmijā? Daļēji, jo vairāk par formulām atmiņā nāk sajūta, kas dienu no dienas lipinājusies noteiktā attēlā. Par citu bilde ir gaužām neglīta, kad acu priekšā arī pēc gadu gadiem iznirst dusmu pārņemts skolotājs ar sakniebtām lūpām un iznīcinošu acu skatu. Iespējams, man viņam jāpateicas par stabili liktajiem zinību pamatiem, tomēr tie apgūti bailēs. Atceros sajūtu un nevēlos satikt salidojumā! Vārdus «just», «justies» un «sajust» vārdnīca saista ar spēju apzināties, uztvert, nojaust, nomanīt un pārdzīvot. Tās ir mērvienības, kas eksistē, bet grūti pakļaujas fiziskam izskaidrojumam, ja vien pati iedarbība nav fiziska, piemēram, karstuma, aukstuma un sāpju sajušana. Darbojas arī kāds neredzams līmenis, kas kā sūklis uzsūc visu, kas palicis aiz vārdiem un darbiem, iemetot mums klēpī kolosālu informāciju, kuru izanalizējot varētu izdarīt arī kādus noderīgus secinājumus un izvēles. Tomēr daudzi paliek emocionālajā analfabētismā. Sāp! Nu un kas?! Tomēr sāpes nes vēsti un aizsargā, lai, pieskaroties ugunij, nenodegtu visa roka un saprastu, ka pēdējais laiks doties pie zobārsta vai beidzot jāpārtrauc staipīt smagumus, jo mugura «čupā». Taču, sastopoties ar emocionālajām sajūtām, mēdzam «iepauzēt» un vienkārši ļauties, ka ir slikti un nepatīk, neņemot vērā, ka šo mākoni kāds rada. Varbūt tomēr mēģināt tikt skaidrībā, kas notiek, izrunāties, censties sevi pasargāt? Iesaistīties pilsoniskās aktivitātēs? Pārdomāt, par ko vēlēt un kam atdot savu sirdi? Iespējams, tad būtu mazāk lausku, kam mētāties lielceļa malā…Un tagad pirksts pret pašu! Kādus putekļus esmu sacēlusi, kad izrāde beigusies un priekškars ciet? Vai citiem manis dēļ jāklepo un jārīstās? Ko atcerēsies?
