Par daudz slikto ziņu! Kā paaugstinātas temperatūras laikā organisms līdz sviedriem cīnās, prasīdamies pēc miera un atpūtas, tāpat krīzē nonākušie cenšas tikt vaļā no visa, kas drebina. Strīpām vien satieku cilvēkus, kas vairs neskatās televīziju un neabonē presi tikai šā iemesla dēļ, ka paliek slikti – ka atkal kāds atlaists un ekonomika amerikāņu kalniņiem cienīgā ātrumā metas nezināmā bezdibenī, ka nākamo mēnesi mūsu, izņemot valdības vīru, maciņi būs par attiecīgiem procentiem plānāki, ka, ka, ka…Starp citu, mediji pie tā esot vainīgi, gan ka krīzi izraisījuši, gan ka visus tos mēslus ceļ uz āru. Tāpēc vajag komēdijas un anekdotes, opiju, kas aizkvēpina spriedzi un problēmas, un, ko nu liegties, arī apziņu. Nesen Latvijā pat noticis pētījums, kurā respondenti šo diagnozi apstiprinājuši – medijiem jāmaina pozīcija, pavēršot spoguli uz citu pusi! Jāizklaidē, kā padomju laikos izliekoties, ka viss kārtībā, ka Černobiļa nav uzsprāgusi, piecgades plāns veiksmīgi izpildīts un saulainais komunisms rokas stiepiena attālumā. Galvu smiltīs, un manis te nav! Man ir slikti!Jā, var «ārstēties» arī tā, siltā sedziņā ietinušies, žēlu skatu uztaisījuši, komandēt apteksni, lai tējiņu atnes un spilvenus sabužina. Bet var arī vemt un līdz pēdējai vīlei izsvīst, kas gan ir nesmuki un nepatīkami, bet ļoti efektīvi. Tomēr latviešiem ar šādu šmuces taisīšanu būtu grūti, jo esam raduši to paturēt sevī un indēties no iekšienes – klusi un pieticīgi… kā jau vergu dvēselēm, kam vajag kunga, ko bīties, pienākas… Neiesim jau ielās valsts politikas dēļ, «nenonesīsim» valdības namu tikai tāpēc, ka izdomāts samazināt algas vai saņemt ķīlniekos uzņēmuma vadītāju, lai panāktu labākus atlaišanas nosacījumus. Skaidrs, ir jau arī bail pazaudēt visu, jo pēc vecās labās padomju un viduslaiku šnites nodevēji, izlecēji, kūdītāji un visādi citādi protestanti nav cieņā, bet kā prusaki ātri izskaitļojami un izskaužami. Tāpēc labāk krāt un ciesties, turpinot ticēt (un radīt), ka tāpat jau nekas nemainīsies! Sabužiniet manus spilvenus un nerādiet taču to spoguli! Gan jau pāries… Kuššš…
