Reizi nedēļā pāršķirstīt aizgājušo laiku Jelgavas presi pienākuma vietā nu jau kļuvis par ieradumu (drīz divi gadi, kopš mūsu laikrakstā parādījās ««Zemgales Balss» pirms 75 gadiem», šogad to nomainījis ««Zemgales Komunists» pirms 60…»). Varbūt tāpēc, ka neesmu kaislīgs senvēstures fans, – jo tuvāk mūsdienām, jo pašam kļūst interesantāk. Visu cieņu hercogam Jēkabam, grāfam Mēdemam un pat salīdzinoši nesenajai 1937. gada Zemgales lauksaimniecības izstādei, bet kinoteātris «Zemgale» un Pils saliņa, gan kādu desmitgadi vēlāk nekā «Zemgales Komunista» laikos, tomēr ir paša pieredzēta realitāte, kas ar gadiem zaudē nepatīkamās detaļas, bet viss patīkamais rādās arvien spilgtāks.
Gatavojot šo laikraksta numuru un pārlasot to, pirms 60 gadiem izdoto, ienāca prātā kāda līdz tam neapjausta doma – par paspēšanu. Proti, sporta sacensībās, kurās netiek izcīnītas ceļazīmes uz pasaules prestižākajām arēnām, piedalās vairāk nekā 300 cilvēku. Cik var saprast, parasti pilsētas strādnieki, kam nākamajā dienā, lielākajai daļai droši vien arī fiziski smagi, jāstrādā. Tiesa, īsti nepadodas stafetes kociņa nodošana, taču kļūdas mēdz gadīties arī tiem pārdesmit skrējējiem, kas, skolotāju dažādi stimulēti, neļauj izdzist maija stafešu tradīcijai arī mūsdienās. Sportošana netraucē pēc tam doties uz kino, koncertu vai dejām. Lai gan ir tikai 1953. gads, un pieļauju, ka daļa brīvā laika, piemēram, nākamajā sestdienā, daudziem būs jāpavada nevis ģimenes lokā, bet kādā pilsētas sakopšanas vai ražas novākšanas talkā.
Bez visa tā esmu konstatējis (kaut vai pēc vecāku grāmatplauktiem spriežot), ka «Zemgales Komunista» lasītāju paaudzei pietika laika arī grāmatām. Nu labi, Vilis Lācis kvantitatīvi dominēja pār Džeimsu Džoisu un varbūt pat Fjodoru Dostojevski, bet tomēr – kā visu paspēt?
Domāju, domāju, līdz uzdūros faktam – Latvijas TV sāka raidīt 1954. gada 6. novembrī. Pirmais laika zaglis. Un tālāk vēl trakāk – ap 1992. gadu Latvijā sāka veidoties internets, bet tagad to (pēc dažādiem datu avotiem) lieto vairāk nekā 60 procentu mūsu valsts iedzīvotāju.
Vai esam neglābjami virtualizējušies? Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā katra mēneša trešā ceturtdiena pulcē vairāk ļaužu, nekā ierasts. Neļausimies laika zagļiem! Šodien – Jauno grāmatu diena. ◆
