Mākslinieka Ilmāra Blumberga vārds mākslas pasaulē komentārus neprasa. Spilgts rokraksts un filozofisks saturs. Zinot, ka izstāžu zālē «Arsenāls» un mākslas galerijā «XO» Rīgā pašreiz apskatāmas mākslinieka veidotas trīs apjomīgas izstādes, devos tās aplūkot un nevaru nepadalīties ar iespaidiem.
Manuprāt, izstāžu zālē «Arsenāls» skatītāju sagaida nevis izstāde, bet gan izrāde. Vārda vislabākajā nozīmē, jo to ir veidojis prasmīgs režisors. Autobiogrāfiska scenogrāfija. Nu ja, Ilmārs Blumbergs taču ir arī lielisks scenogrāfs. Tikai šoreiz viņš veidojis sava piedzīvotā un emociju scenogrāfiju. Skatītājs nokļūst mērķtiecīgi izveidotā labirintā, uzbūvētā telpā, kur nevar apmaldīties, jo tu tiec virzīts pa režisora/mākslinieka veidotā stāsta ceļu. Es, neievērojot bultu, kas iezīmē izstādes sākuma punktu, sagatavoto autora izrādi skatījos no beigām uz sākumu. Tas ir tāpat kā skatīties filmu ar notikumiem atpakaļejošā secībā. Tikai pusceļā sapratu, ka eju pretēji autora ieteiktajam virzienam. Taču manis nejauši izvēlētais ceļš nepavisam netraucēja uztvert stāstīto, gluži pretēji – man bija iespēja uz to paskatīties no otra gala.
Ja burtiski vajadzētu paust vārda «autobiogrāfija» nozīmi, tad tas būtu – savas dzīves rakstīšana, jo no grieķu valodas vārds «aútós» nozīmē pats, «bíos» – dzīve, bet «gráphein» ir rakstīšana. Tas ir darbs, kurā autors sistemātiski apraksta savu dzīvi.
Ilmāra Blumberga vizuālajā stāstā nav vienkārša faktu konstatācija, bet gan izgaismojas visemocionālākie mirkļi, spilgtākās atmiņas un izjūtas. Ļoti tieši un atklāti. Pat neērti, cik atklāti. Emociju šķērsgriezums tiešā un pārnestā nozīmē. Izstādes krāsa ir piesātināti sarkanā. Sarkanas ir labirinta sienas, sarkani ir akcenti un brūces neskaitāmos pašportretos dažādās tehnikās. Izziņa caur pašportretu. Vairākās intervijās Ilmārs Blumbergs ir teicis: «Pašportrets nav spogulis! Zīmēt pašportretu ir tikt prom no sevis. Būt brīvam.» Lai sevi uzzīmētu, izsekotu sev, jāatkāpjas un jāpaskatās uz sevi no malas. To autors dara nepārtraukti un dara to tā, it kā tas nebūtu viņš pats, bet pētāms objekts, kurš tiek nepārtraukti smalki preparēts.
Izstādē darbu ir ļoti daudz, un ceļojumā pa mākslinieka uzbūvēto telpu nejauši satiktā paziņa apstiprina manas sajūtas, ka redzamais ir tik jaudīgs un blīvs, ka vienā piegājienā to nevar aptvert. Tas neļauj atslābt un prasa līdzdalību. Līdzdalību domāt, lai kaut nedaudz pietuvotos tai pasaulei, kurā dzīvo mākslinieks. ◆
