Noklaudz durvju kliņķis, un skolēns gluži kā kastanis vai zīle ripo… Ne nokritis no zara, bet palaists pēc vasaras uz skolu. Ak, un arī asaras saskrien acīs mammai un ģimenei, skaitot bērna skolas gadus, asteru pušķus, piemērot atkal pa vasaru izaugušo kurpju lielumu, laikojot un gādājot ko derīgu un svinīgu skolas gaitām.
Mans bērns iet skolā – visskaistākie vārdi, dzīves attīstības likums un līgums starp jaunā cilvēka mājas dzīves un interešu apvārsni. Sākot no sakārtotas ikdienas rutīnas, kad rīta kafijai jāsmaržo īstajā laikā un mājas darbiem jābūt paveiktiem īstajā laikā, līdz skolas pulciņu un ārpusklases interešu izvēlei – lai tā būtu labākā mana bērna attīstībai.
Latvijā bērni vienā ziņā noteikti ir laimīgi, jo par ārpusklases nodarbībām cena par pusgadu vai sešu nedēļu ciklu nav rakstāma ar trīsciparu skaitli – dažkārt pat 200 latiem. ASV vecāki ver plaši makus un to dara, ja var, – bērna intelektuālai izaugsmei. Ja ne, tad videospēļu bezpersoniskais laika nosišanas ritenis nežēlīgi valda.
Mīļie lasītāji, ir viens pretskata pieturas punkts, kur šajā rudens Miķeļu – Mārtiņu maratonā apstāties.
Mirklis sarunai ar savu bērnu, uzklausot jaunos skolas iespaidus.
Mirklis ieklausīties un iejusties skolēna izjūtu un emocionālā stāvokļa gammā – jo jaunumu taču ir tik daudz! Kādam jauna klase, citam jauna skola vai klasesbiedrs, vēl kādam pat pilsēta vai valsts, bet zinības gaida tieši Tava bērna gatavību tās uzņemt un augt un izglītoties caur tām.
Jaunajam skolēnam jāsajūt māju un ģimenes klātbūtne, interesējoties par skolas gaitām, nevis atvieglota nopūta, ka nu jau sākas skola un tagad par manu bērnu vairāk rūpēsies, audzinās, pastrostēs vai paslavēs – skolotājs.
Pārāk daudz sabiedrības uzmanību paņem pašreiz, teiksim, operas peripetijas, bet mazais cilvēks – sāk viens savu ceļu uz skolu. Sāk mācības, pārvarot gan rīta miegu, gan varbūt ne tik vieglo ceļu uz skolu, soļojot labu gabaliņu, pārvar kautrību, ieejot klases biedru pulkā. Skolēnam ir jāsagaida sapratne, uzslava un savas ģimenes lepnums, prieks un patiesa interese par viņa skolas gaitām.
Katram vecumam ir savi īpaši vajadzību lauki. Mazākajiem tā ir drošības sajūta, ieejot skolas saimē, pusaudžiem – jaunā cilvēka personības respekts, viņa individualitātes un interešu ievērošana. Atbalsts, kad rūgtums pret pasauli un citu nesapratni liek noslēgties sevī vai ķerties pie vielām, kas sola īslaicīgu aizmiršanos un mākslīgu prieka vilni.
Visā šajā skolas ceļā ģimenei jābūt blakus mīlestībā, un neviens aizņemtības mirklis darbos un rūpēs neatsvērs patiesas sarunas brīdi.
Bet šobrīd skolēns ir gatavs mācīties, ar tikpat drošu apņēmību izzināt pasauli kā Dullais Dauka, Sprīdītis, kā trešais tēva dēls.
Būs Īkstīte un būs Pelnrušķīte, būs arī princese Zeltīte skolotājas klases solu rindās, bet klases galvenais spēka punkts būs jauna, degoša un zinātkāra sirds.
Būs. Mūsu bērni sāk skolas gaitas – lai šī ziņa katram no mums ieskanas un rezonē sirdī, pievērš patiesu uzmanību kā skolas zvans, kas aicina: «Esi laikā un vietā – skolā!» Ik dienu atcerēsimies, ka bērns gaida, lai mēs ar viņu parunātos, bet saruna labi var sākties ar vārdiem: «Un kā tev šodien gāja skolā?»
Labas sekmes skolēniem Jelgavā un novados! ◆
