Ir Mātera ielā tāds veikaliņš «Saldumu bode». Neteikšu, ka visu mūžu būtu bijis liels saldummīlis, bet nu jau otro piecgadi, gan jau kādu citu iemeslu dēļ, kāre pēc našķiem krietni pārmākusi kādreiz tik aktuālās alkas pēc mazsālītiem vai daudzsālītiem gurķīšiem.
Kafijas automāts darbojas gandrīz vienmēr, smalkmaizīšu izvēle visnotaļ akceptējama, pārdevējas parasti laipnas, tuvējās Valsts ģimnāzijas audzēkņi ieskrien tikai starpbrīžos un arī tad ne uz palikšanu, tā ka savu pusstundu parasti var pavadīt patīkami, nostalģiski veroties savas kādreizējās gaismas pils – Jelgavas 2. vidusskolas – logos.
Jūties gandrīz vai kā savos skolas laikos, kad nekādas «Saldumu bodes» tur nebija un dažbrīd mēdzām ieklīst pat blakus mājā esošajā grāmatveikalā. Toreiz gan grāmatu varēja nopirkt tikai par vairākām smalkmaizītēm, tagad proporcijas mainījušās vietām – labas grāmatas vērtē varētu apēst ne vienu vien kūku.
Tas, ka veikaliņā vai tam garāmejot neredz pazīstamu skolēnu sejas, būtu tikai loģiski. Vēl pirms dažiem gadiem varēja pārmīt vārdu ar kādu no bijušajiem skolotājiem. Tiesa, arvien retāk. Bet nu jau labu laiku neredzu nevienu, un diez vai tam par iemeslu būtu atturēšanās no saldumiem vai konkurējoša veikala atvēršana tuvumā (blakus esošajai «Gaļai» tomēr ir cits profils).
Protams, laiks dara savu, un varu tikai nopriecāties, mūsu pašu laikraksta «īpašo» sludinājumu slejā neieraugot kādu no bijušajiem skolotājiem. Vai kādu no paralēlklases, nemaz nerunājot par savējiem.
Tomēr nupat aizvadītā Skolotāju diena, kad nu gan vajadzētu kaut nejauši, kaut iztālēm kādu bijušo «učuku» ieraudzīt, tā arī pagāja tukšā. Tas lika kļūt īpaši rosīgam, un, aizsteidzies pie attiecīgās mājas lapas, cītīgi pārlūkoju skolotāju sarakstu. No maniem laikiem neviena paša. Solos sasēdušos gudreļus māca pavisam citi zinību vīri un sievas. Varbūt ļoti labi māca, bet par tām mazajām algām – diez vai. Ko padarīsi, atnācis rudens, tava vasara pagājusi.
Būtu pavisam saskumis, ja promejot nesajustu sitienu uz pleca: «Sveiks, vecais, vai tad Visvaldi no n-tās klases neatceries? Kā klājas? Man arī labi, redzi, jau trešo dienu «kožu».» Tas gan nebija skolotājs, un nekādas īpašās gudrības neuzzināju. Bet tomēr priecīgāk – vēl rudens, ziema tikai būs. ◆
