Re, kā var! Tā, vakar braucot atpakaļ uz mājām, nodomāju par redzēto un iespaidiem Kuldīgā. Cik vien atceros, vienmēr man bijusi sajūta, ka Kuldīga – viena no šarmantākajām Kurzemes pilsētām – ir tālu jo tālu. Arī studiju laikos, kad 1. kursa studentiem rudenī bija jāvāc kolhoza kartupeļi Īvandē, kas ir dažus kilometrus aiz Kuldīgas jūras virzienā, braucot ar satiksmes autobusu, bija jāgarlaikojas, līdz tika sasniegts ilgi gaidītais galapunkts. Taču, paskatoties kartē, taisnākais ceļa posms Jelgava – Kuldīga ir nieka 132 kilometru attālumā, laika izteiksmē – aptuveni divas stundas. Tas ir tā, ja nav vēlēšanās ieskriet Saldū, kur derētu aplūkot jauno mūzikas un mākslas skolu – būvi, kas ieguvusi Latvijas arhitektūras «Gada balvu 2012». Man, protams, ir interese to apskatīties, tāpēc ceļš līdz Kuldīgai kļūst par piecpadsmit minūtēm garāks.
Braucu satikt mākslinieci Ievu Vītolu-Lindkvistu, kas dzīvo un radoši darbojas Kuldīgas Mākslas namā, kur pašreiz ir apskatāma viņas personālizstāde. Iebraucot pilsētā, pārņem tā pati sajūta, kas vienmēr, – senā arhitektūra, bruģētās ieliņas, dakstiņu jumti un Ventas rumba. Un tikai Kuldīgai ļoti raksturīgā aura – kaut kas tik ļoti cilvēcisks un intīms. Varbūt tās ir proporcijas, varbūt materiāli, kas izmantoti pilsētas celtnēs, nezinu, bet kaut kas ļoti īpašs. Lai to formulētu, būtu vēl jāpastaigā pa pilsētas ielām un jāatrod vispiemērotākais apzīmējums.
Ieva saka – noteikti jāredz Kuldīgas galvenā bibliotēka, kas tapusi pēdējos gados bijušās ebreju sinagogas vēsturiskajās telpās. Tas notiek. Atrodos plašā telpā, kas izveidota vēsturiskās celtnes joma daļā, kur izvietojas trīs stāvi. Ērti apmeklētājiem, skaisti darbiniekiem un labi grāmatām, kas izvietotas plauktos. Skatu piesaista plauktiņš stūrī pie ieejas durvīm, kas nolikts grāmatu apmaiņai. Tu vari atnest vai arī paņemt sev grāmatu, kas ieinteresējusi, un ik pa laikam mainīt savu lasāmvielu vienkārši tāpat.
Blakus lielajai celtnei, kurā iekārtota bibliotēka, ir mazāka un zemāka vēsturiska ēka – bijušais lūgšanu nams, kas šodien rekonstruēts kā Kuldīgas Mākslas nams. Tas arī ir brauciena galamērķis – gan redzēt, kā tas darbojas, gan apskatīt izstādi, kas patlaban tur iekārtota. Jau gadu kuldīdzniekiem un apkārtnē dzīvojošiem ļaudīm ir vieta, kur bagātināt sevi mākslas jomā. Telpas ir plašas, un, redzot to, var nojaust darba apjomu un nepieciešamo enerģijas devu, kas jāpatērē to apgūšanā. Protams, varētu būt cits apgaismojums ekspozīcijas izgaismošanai un sienu plakņu krāsojums, kas veidots telpu iekārtošanas stadijā, bet gan pašreizējā forma, gan saturs liecina par mūsdienīgu un profesionālu pieeju. Re, kā var Kuldīgā! ◆
