Tuvojoties gada noslēgumam un kaut kā jauna sākumam, uz nodzīvoto gadu skatāmies kritiski – kāds tas bijis, ko mums devis, ko paši esam veikuši, un kāpēc tas bijis tieši tāds. Izvērtēšana dod jaunas apņemšanās un apziņu, ka esam guvuši pieredzi. Šis vārds «pieredze», ko tik bieži lietojam, uzreiz neatklāj tos dziļumus, ko tas sevī ietver. Iedziļinoties, saprotam, ka tas ir tas, ko esam pie-re-dzē-juši. Un labi, ja tas, ko pieredzam un piedzīvojam, ir nesāpīgs un saudzīgs. Apsolījos sev, ka nerakstīšu par melno novembri, par sāpīgo kopīgo pieredzi bezatbildības triumfa sakarā. Bet nav iespējams atskatīties uz gadu, neredzot tik daudz melnās krāsas, kas nogāzās pār Latviju novembrī. Tagad es zinu, kādā krāsā krāsot bezatbildību – tā ir dziļi melna. Par veselību runājot, teic, ka kāda piedzīvota trauma ik pa laikam liek par sevi manīt. Laikam šī trauma, kas iegūta 2013. gada 21. novembrī, ilgi vēl rādīs savas sekas.
Bet, ja kaut kas beidzas un ir jauns sākums, tad par nākotni. Mums nav pieredzes pamosties un, atverot maciņu, tajā ieraudzīt tikai eiro, vismaz tiem, kas ikdienā dzīvo Latvijā. Esam izlutināti, jo līdz šim dižozols, Daugavas loki, zivs, stārķis, gotiņa, pa kādam krupītim, sēnītei, skudriņai un citiem mums tik pazīstamiem tēliem deva savējo sajūtu. Jaunais gads iezīmēsies ar to, ka mācīsimies savējo atrast starp svešiem, jo gan uz vienas, gan divu eiro monētām ir attēlots viens no Latvijas simboliem – latvju tautumeita Milda, kas iejuks starp pārējo valstu simboliem, kas jau ir uz eiro monētām. Starp papīra naudiņām gan neatradīsim neko sev tik pierastu, jo banknotēm visās eiro zonas valstīs dizains ir vienots. Skatoties uz tām, mums būs iespēja pamācīties Eiropas vēstures periodu arhitektūras stilus. Antīko periodu mēs iepazīsim ar piecu eiro banknoti, bet baroku un rokoko iemācīsimies, paņemot rokā simts eiro papīra naudu. Vēsturei paliks Dainu tēvs uz 100 latu banknotes un sens buru kuģis uz mazāk pamanāma Rīgas nocietinājumu plāna fonā uz 50 latu papīra naudas. Par suvenīriem paliks īpaša dizaina vienlatnieki, no kuriem mani visvairāk «uzrunā» monēta ar kokli.
Mana maka vienā no nodalījumiem ir paslēpusies 1925. gada divu latu monēta, kuru sen kāds kolēģis uzdāvināja vārdadienā ar novēlējumu: «Puķes vietā Tev dāvinu šo! Ņem un uztaisi sev brošu!» Tagad blakus šim divlatniekam tur vienmēr būs vienlatnieks ar kokles attēlu, un, kas zina, varbūt arī no tās kādreiz taps broša par piemiņu no laika, kad mums bija visskaistākā nauda pasaulē. ◆
