Tie, šķiet, bija saulainie sešdesmitie, kad iepazinos ar tik interesantu lietu kā ūdenskrāsas. Bērnudārzā, gaidot vecākus atnākam man pakaļ, īsināju laiku zīmējot. Bieži tie bija krāsu zīmuļi, bet pavisam cits atvēziens bija ar otu un ūdenskrāsām. Toreiz tās bija mazas kastītes ar cietu, sakaltušu pigmentu. Pagāja diezgan ilgs laiks, lai panāktu vajadzīgo spilgtumu, beržot ar vāverastes otiņu nepaklausīgās krāsas. Ota kļuva plānāka – «meta spalvu» – un papīra lapa savilkās vieglā čokurā. Tad varbūt akvareļtehnikas burvību neizdevās noķert, bet krāsas galveno īpašību – caurspīdīgumu – gan. Skolas gados ūdenskrāsas tika sauktas par akvareļiem, un, pateicoties zīmēšanas skolotājai, uzzināju, ka labākas par citām ir tās, kas ražotas Ļeņingradā. Tās bija daudz košākas un ar niansētāku krāsu gammu. Atverot jaunu kastīti, katra krāsa bija jāizsaiņo kā konfekte no sudraba folijas, un toreiz tas bija kā rituāls. Studiju laikā Mākslas akadēmijā akvarelis kļuva par visbiežāk izmantoto gleznošanas tehniku, un arī tagad man akvareļkaste ir viens no palīgiem radošajās izpausmēs.
Vēl tikai līdz šai svētdienai, 13. decembrim, izstāžu zālē «Arsenāls» var apskatīt vērienīgu akvareļglezniecības izstādi «Akvarelis Latvijā. 19.–21. gadsimts». Līdz šim tikai muzeja krājumos glabātie akvareļtehnikas darbi nu divās izstāžu zālēs pilnībā parāda savu plašo spektru – no fotogrāfiskas realitātes atainojuma līdz nosacītiem lāsumainiem laukumiem.
Starp trīssimt akvareļtehnikā tapušajiem darbiem var redzēt arī ļoti neparastus. No vissenākajiem uz ziloņkaula medaljoniem gleznotiem augstdzimušo portretiem līdz pāris kvadrātmeru tecinātiem mūsdienu laikmetīgiem darbiem. Pirmo reizi plašākai publikai izstādītas vēsturiskās «Ainas no latviešu tautas dzīves». To kā ilustratīvu albumu par latviešu dzīvi radījuši pagājušā gadsimta sākuma labākie latviešu gleznotāji. Interesantajā darbā var redzēt Latvieša vai Latvietes portretu, kādu to veidojis Janis Rozentāls un Vilhelms Purvītis. Viens no darbiem, kas palicis atmiņā pēc lielā krājuma apskates, ir Gustava Kluča Parīzes ielas gleznojums. Precīza arhitektūras un vides interpretācija, viegli rotaļājoties ar akvareļkrāsām. Lieliska mirkļa fiksācija. Akvarelis ļauj satvert būtisko un veikli uzlikt uz papīra. Nereti tāpēc to izmanto, tieši veidojot skici, lai pēc tam taptu liela formāta darbs.
Rīga vēl tikai gatavojas Ziemassvētku burzmai, tāpēc ir vērts aizbraukt un ļauties labu akvareļu sabiedrībai. ◆
