Par spīti ārkārtas situācijai, daba nolēmusi mūs iepriecināt ar skaisto ziemu. Saulē mirdzošie sniegpārslu kristāliņi skaidrajās dienās, vēsās zilizaļās debesis, kad saule norietējusi un debesīs parādījušās zvaigznes. Patīkamā skaņa, sniegam gurkstot zem kājām, slēpotāju iebrauktās trases tepat, pilsētas parkos. Kupenas, kurās suns iebrien un ir laimīgs, lai gan gandrīz pazudis, kaut ko meklējot sniegā, beidzot var apmierināt savu mednieka instinktu.
Nesen biju aizgājusi līdz savvaļas zirgiem, satiku viņu saimnieku Eināru, kurš pieveda tuvu nelielam atsevišķi nodalītam zirgu bariņam. Šos dzīvniekus viņš novēro, pēta, kā tie uzvedas. Eināram ir interesanti stāsti par savvaļas zirgu ieradumiem un bara likumiem. Uzzināju, ka dzīvniekus pēdējā laikā labprāt iegādājas jāšanas nodarbībām – savvaļas zirgs ir mazāka auguma, dažkārt pat diezgan miermīlīgs. Pirms vairākiem gadiem, ejot pa dabas taku, negaidīti nonācu situācijā, kad zirgu bars brašā solī rikšoja uz manu pusi. To pamanot, nedaudz nobijos, bija redzams – viņos ir spēks.
Savvaļas zirgu pļava ir viena no jaukākajām vietām Jelgavā, izejot caur vārtiņiem, vienmēr sajūtos kā citā zonā. Tagad te ir skatu tornis, tāpēc cilvēki staigā vairāk un biežāk, ir paredzēti vēl labiekārtojumi, nav skaidrs, kā tas viss ar laiku izskatīsies. Cik tuvu cilvēks var piekļūt dabai, tai netraucējot?
Šī tēma kļūst arvien aktuālāka, par to runā arī jaunais televīzijas raidījums “Zaļgalvis”. Raidījuma vadītājs Rvīns Varde, kurš ir gan literāts, gan putnu vērotājs, satiekas ar cilvēkiem, kopīgi pārrunājot ekoloģijas jautājumus. Interesants bija sižets par purvu, speciālisti, kas pēta šo dabas sektoru, stāstīja par tā noslēpumiem. Raidījums nav pārāk garš, pretstatā satraucošajām ziņām par slimībām, vīrusiem, valdības lēmumiem dabas izpēte ir daudz nomierinošāka tēma.
Interneta portālā “Arterritory” nesen atradu interviju ar Induli Paiču, kurā viņš runā par meditāciju, kā to labāk apgūt. Iespējams, jānoiet garš ceļš, līdz izdodas atbrīvoties no prāta un domu uzmācības, beidzot sajūtot neatkarīgo, diezgan neparasto “šeit un tagad” stāvokli. Budistu mūki meditējot sēž telpā ar seju pret sienu. Domāju, ka pastaigas dabā šim nolūkam nav sliktāka vieta.
