Brīvdienās nejauši gadījās noklīst un attapties mežā. Iet vienai pa svešām takām un brīnīties. Vispirms par to, ka bez manis tur nebija neviena cita cilvēka. Pretēji tam, ko aizgūtnēm stāsta daudzi vienatnes mīļotāji, gaužoties par to, ka mežs nu ir kļuvis tikpat pārpildīts, kā reiz bija lielveikals. Iespējams, man paveicās atrast kādu īpašu nomalīti, bet varbūt ierobežojumu maiņa veikalu cienītājus atsauca atpakaļ savās vietās. Kas zina.
Mežs bija tik tukšs un vienlaikus pārpildīts. Putnu dziesmām, dzejām un prozas lasījumiem. Biju nokļuvusi dabas koncertzāles galā koncerta kulminācijā un jutos bezgala pagodināta par piedāvājumu piesēst partera lieliskākajā sēdvietā uz samta sūnām rūpīgi nopolsterētā celma. Jāatzīstas, paslepus koncertu nedaudz ierakstīju diktofonā un aizsūtīju draudzenēm. Uz tādu meistardarbu biļetes tik viegli nedabūt. Un tik zīmīgi, ka tieši šīs brīvdienas Latvijas Ornitoloģijas biedrība bija pasludinājusi par Putnu dienām 2021. Nu akurāt kā zelta biļeti būtu laimējusi loterijā!
Īsi, pirms ļāvu sevi atkal aprīt civilizācijas, mājmācības un attālinātās dzīves monstram, paķēru palasīt “Domuzīmi”, kur literatūrzinātnieks Arnis Koroševskis dižājās ar pagājušajā gadā izlasītām 49 latviešu prozas grāmatām. Noslēgumā viņš piemin kādu laimīgo sabiedrības daļu, kurai pašreizējos apstākļos parādījies vairāk brīva laika, ko varot atvēlēt tieši grāmatu lasīšanai. Dziļi nopūtos, lai kaut nedaudz aizgaiņātu sajūtu, ka piederu kādai citai kastai.
Tomēr kaut kas drusku jau bijis, nav tā, ka nekā. Mūžam Jelgavai piederīgā un nupat LALIGABA balvai nominētā Jāņa Joņeva krājums “Tīģeris” ir pazudis no “jāizlasa” kaudzītes gultas galā. Priecājos to redzēt arī literatūrzinātnieka izlasē, uzteicot sadzīviski reālistiskā vēstījuma saplūšanu ar sirreālo un absurdo. Viņš Joņeva tīģera caurviju motīvu salīdzina ar Jāņa Ezeriņa leijerkastes principu. Un te nu atkal nākas nopūsties, jo Ezeriņš, kura 130 gadu jubileju pavisam nesen ar viņam veltītu grāmatu pagodināja Andris Akmentiņš, joprojām gaida. “Meklējot Ezeriņu” braši turas aptuveni kaudzītes viducī, bet tā jau runā, ka visam savs laiks. Arī Ezeriņa meklēšanai kaut kad tuvāk vasaras svelmei, kad ceram uz labāku laiku visās nozīmēs.
