Kas ir aprīlis? Joku mēnesis, tāpēc, ka 1. un 30. aprīlī varam nedaudz pamuļķoties? Vai varbūt dabas joki izpaužas tādā veidā, ka vienu dienu jau noticam vasarai, bet pēc tam atkal piedzīvojam gandrīz ziemīgu vēsumu? Aprīlim raksturīga spilgti zilā krāsa – gan debesīs, gan parkos saziedējušajās smaržīgajās zilajās puķītēs. Saulainajās dienās tā vien prasās doties īsākos vai garākos pārgājienos, apstāties pie kokiem un skatīties, kā pumpuri atveras. Dārziņu īpašnieki droši vien uz šiem procesiem raugās ar citām acīm, jo pavasaris ir sēšanas un stādīšanas laiks.
Mākslas skolā joprojām darbojamies neklātienē, ik pa laikam skolēniem saku – nu jau mācību gads iet uz beigu pusi. Esam ļoti pacietīgi, cenšamies nedomāt par to, ko būtu varējuši darīt, ja viss būtu citādāk. Ir dzirdētas runas, ka varbūt drīz būs vaļā muzeji. Pilnīgi neticami, ka daži apģērbu veikali atkal strādā, varbūt pa šo laiku esam iemācījušies vajadzības atlikt un pārskatīt? Protams, ceram uz vasaru un uz to, ka, pateicoties vakcīnām, dzīve mainīsies. Tomēr piesardzība kļuvusi par ikdienas ieradumu.
Kā vienmēr, iedvesmu meklēju dažādās šobrīd pieejamās neklātienes kultūras norisēs. Nesen noskatījos interviju ar Rudīti Losāni. Viņa strādā par mācītāju, lai gan sievietēm Latvijā tas ir gandrīz neiespējami. Cieņu raisa viņas darbošanās Iļģuciema sieviešu cietumā. Par to stāstot, tika pieminēta mākslas nozīme. Specifiskajos nebrīves apstākļos mākslas darbi darbojas terapeitiski. Aizkustināja atziņa – labas filmas iespaidā cilvēks var kļūt atvērtāks, brīvāks un spējīgs runāt par savām psiholoģiskajām problēmām. Tas bija atgādinājums, ka labai mākslai tiešām piemīt spēks.
Aprīlis ir literatūras gada balvas mēnesis – daudz tiek runāts par nominētajām grāmatām dzejā, prozā un citās kategorijās. Literāti neklātienē uzstājas ar savu darbu lasījumiem. Prozas darbu kategorijā nominētie rakstnieki un tulkotāji ar siltiem un dziļas cieņas vārdiem pieminēja Uldi Bērziņu, kurš nesen devās mūžībā. Gandrīz visi viņa cienītāji uzsvēra, ka dzejnieka atstātajam literārajam mantojumam ir liels spēks un paliekoša ietekme Latvijas kultūrā. Atkal vārds “spēks”. Lūk, kur to smelties, kad jūtamies noguruši un iztukšoti. Atliek tikai meklēt.
