Pats labākais, kas ar cilvēku var notikt, ir spēja pielāgoties. To var attiecināt arī uz pēdējā gadā piedzīvoto sakarā ar pandēmiju. Tagad bieži dzirdu sakām – pirmsmēra laiks. Laiks, kad notika normāla saskarsme starp cilvēkiem, dzīva komunikācija un mazāk “runājošo galvu” ekrānos. Tik daudz lūkošanās datoros, tālruņa ekrānos un TV līdz šim vismaz man nav bijis.
Un tam nāk līdzi tukša runāšana. Aiz ekrāna var noslēpt to, ko negrib rādīt. Var uzstāties “Zoom”, “Webex” un vēl kādā tiešsaistes platformā, īpaši nedomājot par runātā jēgu, jo starp mums ir attālums – esam aiz. Ja nu kas, var gadīties kāda tehniska ķibele, “nošūpoties” internets, pazust elektrība. Esam jau apraduši ar situāciju. Ir jaunas iemaņas ar blakusefektiem. Viens no tiem – runāšana runāšanas pēc. Nezinu, kā jums, bet man ir apnicis vērot un dzirdēt neauglīgās diskusijas un kārtējo reizi pārliecināties, ka mani uzlūko un lieliski izpildās “runājošā galva”, kas pielāgojusies pašreizējai situācijai.
Lai nu kā, bet mākslas un kultūras dzīvē noris ikdienas ņemšanās, un par to var pārliecināties, ielūkojoties interneta mākslas un kultūras portāla arterritory.com sadaļā “Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?”. Saskaitīju četrpadsmit ziņas par izstādēm, starptautisko zinātnisko konferenci par simbolismu Baltijas mākslā un notikumiem mākslā citviet, ārpus Rīgas. Piemēram, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra pagalmā parādījusies izlādes–uzlādes siena. Tā tapusi, lai visdrīzāk vietējie mākslas baudītāji, kas nevar apmeklēt mākslas centra izstādes iekštelpās, novadītu sakrājušos spriedzi un izmantotu šo vietu, triecot līdzpaņemtos nevajadzīgos traukus un keramiku pret uzbūvētu objektu. Ja spriedzes būs gana daudz, tad vasarā, kad Rotko centrs svinēs savu astoto dzimšanas dienu, pagalmā būs paliels paugurs ar stikla un keramikas lauskām. Tas dalībniekus un viesus ievadīs Latvijas keramikas biennāles notikumos.
Savukārt Rīgā pie Kongresa nama no atkritumu poligona “Getliņi” atlasītiem “dārgumiem” ir nolaidusies milzu bite. Vides instalācijas autori Mārtiņš Blanks un Pēteris Zilbers. Protams, zemteksts – katrs pats izvērtē to, cik daudz mēs atstājam aiz sevis, šķirojam un izmantojam otrreiz, pārstrādājam to utt.
Bet, ja kādam ir doma par skaistu un vērtīgu dāvanu – grāmatu, tad tikko ir izdots bagātīgi ilustrēts rakstu krājums “Madernieka stils”. 399 lappusēs atklājas latviešu profesionālās lietišķās mākslas un dizaina pamatlicēja izcilā ornamentālista Jūlija Madernieka (1870–1955) daiļrade. Viņš ir viens no pirmajiem latviešu dizaineriem, kura veikums turpina iedvesmot un ietekmēt mūsdienu nacionālā dizaina attīstību.
