Maija ieceres – tikt līdzi pavasarim! Maija pārpasaulīgais skaistums – ceriņu ziedēšana!
Katram pašam savs saraksts. Manējais saraksts: jaunas kurpes – ir, jauna kleita – ir, ideja vasaras atvaļinājumam (Latvijas robežās) – ir.
Pabeidzot mācību gadu – pārbaudījumi studentiem (protams, attālināti), bez lieka emocionāla saviļņojuma mācēt pateikt “uz redzi” tiem, kas dodas tālāk mācību ceļos.
Maija neprognozējamās lietas – hm, ir maija neprognozējamās lietas.
Maija prognozējamās lietas – ziedonis, lai gan vēls, bet garām nepaies.
Maija balsis dabā ir lakstīgalas – ak, kā pogo…
Pavadīju maiju.
Lakstīgalas sijā
Mēnesgaismu
Neaizmigušām,
Satrauktām
Dvēselēm.
Dzīve mūs pieradina pie stāvokļa “neziņa”, bet mēs esam pietiekami dzīves enerģijas pilni un atceramies Imanta Ziedoņa “tik un tā” iedēstīto vārdu virkni, kas skan ar spurainu spītu.
Ieklausoties un ieskatoties viņa dzejas un prozas laukos, mums priekšā nostājas Imanta Ziedoņa tēls – Dzejnieks, viedais, zvejnieka dēls, motociklists, izmeklēti švītīgs, bet prot arī iet plikām kājām un nest kedas rokās. Prot runāt ar cilvēkiem, ejot Kurzemes ceļus vai sagaidot Rīgā Dalailamu. Dižkoku atbrīvotājs, Saeimas deputāts un sabiedrisks darbinieks, kad jauno neatkarību atguvušo senču zemi atkal kristīja par Latvijas Republiku. Tik dažādi viengabalains.
Manas spilgtākās atmiņas bija, kad vienos Dziesmu svētkos īsi pirms lielkoncerta Dziesmu svētku estrādē cauri skatītāju ailēm gāja Ziedonis, tad tuvāk skatuvei noņēma cepuri, tad apsēdās. Kam Ziedonis noņēma cepuri – apkārtējiem? Vai dziedātājiem? Vai tam brīdim?
Daudz dzird runājam, ka tagad ir pārmaiņu laiki, daudz nezināmā, daudz robežu, kas liedz satikties, ceļot, pulcēties, dziedāt pulciņā un dejot.
Ziedonis atstājis mums neskaitāmi daudz garīgā lādiņa, ar kuru dzīvot, tikai pieslēgties viņa vārdu laukam, un iekšēji mēs spīdam – mēs spīdam, jo mūsos ienāk gaisma, vieglums.
Ar naktstauriņiem ieskrien mīlestība logā. (Nodzēs uguni, citādi nebūs miera!)
Ar naktstauriņiem ieskrien… Tā ir vēl tikai nojausma, pati mīlestība ir neaizsniedzama. Tālu Lielupes dzelmē šonakt guļ zivis.
Un vēl Ziedonis velk vārdu trajektorijas no mūsu zaļās zemes līdz zvaigznēm.
Kas ir Ilgas? Vai sirdīs alkainās
Dievišķas pilnības meklējums?
Vai tās ir bērzu galotnes šalkainās,
Kuras pēc zvaigznēm pusnaktī skumst?
Ir maijs – paskaties zvaigznēs vai ieklausies lakstīgalu balsīs, dzirdi, sūti – Ziedonis ir ar mums!
