Nenoliedzami, arhitektūra atstāj vislielāko nospiedumu uz vietu un sniedz priekšstatu par vidi ilgākā laika posmā. Visi lepojamies ar Jelgavas pili, “Academia Petrina” ēku, Sv.Trīsvienības baznīcas torni un citām būvēm, kas tapušas pirms vairākiem gadsimtiem. Tās nevar nepamanīt uz pārējo pilsētas ēku fona. Jelgavai nav paveicies varbūt salīdzinoši ar Kuldīgu, kur gan ielu plānojums, gan lielākā daļa māju ir tādas pat kā pirms gadsimta. Vēsturiskas, skaistas un interesantas būves vienmēr tiek aplūkotas un ievērotas ceļotāja acīm. Gribu vērst uzmanību uz to, cik nozīmīga ir arhitekta misija un cik svarīgi ir, būvējot kaut ko no jauna, domāt par arhitektūras svarīgāko uzdevumu – radīt estētisku, funkcionālu, ilglaicīgu arhitektūras objektu. Un, ja ēka kļūst par simbolu jeb metaforu, tad tā jau ir pievienotā vērtība.
Tikko ir paziņoti ikgadējā nacionālā arhitektūras konkursa laureāti. Līdz finišam nonāca 11 nopietni darbi, taču kas gan var mēroga, nozīmības un skaistas metaforas ziņā sacensties ar Dziesmu svētku estrādes pārbūves komandas ieguldījumu. Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu saņēma Austra Mailīša un Jura Pogas arhitektu birojs par Mežaparka Lielās estrādes pārvērtībām. 13 gadu ilgais projektēšanas un piecu gadu būvniecības darbs ir noslēdzies. Ja runājam par tēlu un metaforu – tagad Mežaparkā ir akustiskā sidraba birzs. “Dziesmu svētku tradīcija ir kaut kas unikāls pasaulē, tā ir īpaša tikai mums, baltiešiem, un tā ir tāda kā visu mūsu kopējais rituāls. Kā brāļi Kokari teikuši – koru kustība kā mūsu reliģija. Kur tad notiek rituāls – un to apliecina tradīcijas, ka mums tuva ir daba, – mēs veidojām estrādi līdzībās ar dabu – tribīne ir kalns, kurā kāpt, lai dziesma tālu skan, un jumts virs estrādes tribīnes ir kā mežs, kā sidraba birzs. Un sidraba birzs ir ne tikai tāda kā dabiskā telpa, bet arī filozofiskā vērtību telpa,” tā Austris Mailītis. Arhitekts apliecina arī akustikas nozīmi: “Tā metafora – sidraba birzs – ir strādājusi arī akustikas ziņā; japāņu akustiķi saka, ka mežs ir labākā telpa kora mūzikai, un patiesi – šī jumta konstrukcija ar vairogiem strādā akustiski kā mežs.” Sidraba birzs jau piedzīvoja ieskandināšanu – augusta vidū, godinot brāļus Kokarus, Mežaparka Lielajā estrādē skanēja latviešu kordziedāšanas klasika.
Nokāpjot zemāk ikdienā pie pilsētvides novērojumiem, nākas secināt, ka tikai dažiem izdodas sasniegt profesionālās virsotnes. Pēdējā laikā arhitektūras tuvākajā apkārtnē ir maz – vairāk ir tikai būvniecība.
