Septembra nogale mūs iepriecinājusi ar skaistām, siltām un saulainām dienām. Vērojot pakāpenisko koku dzeltēšanu, tā vien šķiet, ka būtu jāņem zelta krāsa un jādodas gleznot plenērā. Nesen gāju Jelgavā no tirgus gar Driksas malu un priecājos par krāsaino koku atspīdumu ūdenī.
Tomēr ikdiena paiet darbā mākslas skolā – stundas notiek klātienē, jāgatavo materiāli, jāvērtē skolēnu darbi. Vakaros, kad jau dažreiz kļuvis tumšs, ejot mājās, pārdomāju dienas notikumus. Bieži dzirdu un jūtu no skolēnu sacītā – esam priecīgi, ka beidzot varam satikties un pārspriest svarīgās tēmas. Protams, ir jārēķinās, ka vīrusa dēļ atkal kādam būs jāpaliek mājās. Pandēmijas apstākļi iemācījuši novērtēt to, ko agrāk uzskatījām pašu par sevi saprotamu. Tajā skaitā muzeju un izstāžu apmeklējumus.
Pēdējā laika spilgtākais iespaids – izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, veltīta Rīgas mākslinieku grupai, kurai tiek atzīmēta 100 gadu jubileja. Jau bērnībā, kad vecāki veda uz muzeju Rīgā, visvairāk man patika tieši šīs grupas mākslinieku darbi. Skatoties uz Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas apgleznotajiem porcelāna šķīvjiem, priecājos par spilgtajām krāsām, lakonisko un dekoratīvo zīmējumu. Tagad, izstaigājot vairākas ekspozīciju zāles, guvu jaunus iespaidus, vērojot gan labi zināmās gleznas, gan tās, kuras uz laiku izņemtas no fondiem. Par laimi, izstāde paredzēta līdz pat janvāra sākumam, cerams, ka visi gribētāji pagūs to apmeklēt.
Tiem, kurus interesē laikmetīgās mākslas notikumi, varu ieteikt doties uz galvaspilsētu, kur vēl visu oktobri norisināsies festivāls “Survival Kit”. Šogad pasākums notiek vairākos memoriālajos muzejos Rīgas centrā un Pārdaugavā. Te paveras laba iespēja atsvaidzināt atmiņas par to, kā izskatās Akurateram, Vācietim un Smiļģim veltītie muzeji Pārdaugavā, kā arī apmeklēt Barona, Rozentāla, Upīša, Sutas un Beļcovas un Raiņa un Aspazijas muzejus Rīgas centrā. Katrā no uzskaitītajām vietām izvietoti “Survival Kit” mākslinieku darbi, veidojot dialogu ar memoriālā muzeja pastāvīgo ekspozīciju. Jāpiebilst, ka šī gada festivāla tēma veltīta cilvēka novecošanas problēmām, parādot tās no neparastiem skatpunktiem, rosinot pārdomas un iedziļināšanos redzētajā.
