Skatoties pa savas istabas logiem, redzu Alunāna parka kokus, kuri ar katru dienu mainās, pamazām zaudējot lapas. Nesen skatam pievienojās svētku dekorējums – vainags Latvijas karoga krāsās, drīz svinēsim Latvijas valsts svētkus. Vakari gan kļūst arvien tumšāki, īpaši pēc pulksteņa pagriešanas. Mākslas skolā atkal darbs neklātienē, nezinām, cik ilgi tas būs šogad.
Oktobra beigās skolās bija brīvlaiks, šogad laimējās doties nelielas grupas braucienā uz Grieķiju. Protams, baidījāmies, ka vīrusa dēļ ceļojums varētu nenotikt, jo šis joprojām ir nedrošs laiks. Tomēr viss izdevās ļoti labi! Pārdomājot iespaidus, varētu uzgleznot divas gleznas. Vienu gaiši zilās, saulainās noskaņās – Grieķijā pavadītās dienas –, otru – tumšās, brūni dzeltenās un pelēkās krāsās – atgriešanās Jelgavā. Abas šīs gleznas būtu mīļas. Pēc tam, kad redzēta Grieķijas spožā saule, spilgti zili zaļais jūras ūdens, pelēcīgie Jelgavas daudzstāvu namu pagalmi šķiet klusi un mierīgi, īpaši iestājoties komandantstundai. Vakara pastaigu ar suni plānoju tā, lai noteiktajā laikā esam mājās. Staigājot pa naksnīgo pilsētu, atceros Nauplijā pavadīto laiku, kur vakaros tūristi sēdēja krastmalas krodziņos. Suņi un kaķi kā pilntiesīgi iedzīvotāji piedalījās nakts dzīvē.
Brauciena laikā apmeklējām vairākus cietokšņus, tie atrodas augstu kalnos. Viena no skaistākajām vietām – Mistra, svarīga pilsēta Bizantijas impērijas laikā. Šajā ceļojuma dienā stipri lija, dodoties lejā no kalna, varējām apskatīt mazās Bizantijas perioda kapelas, iekštelpu sienās saglabājušies izteiksmīgi fresku fragmenti. Uzmanīgi vērojot slapjo un salijušo zemi, baidoties paslīdēt, gājiens kļuva par pārdomu brīdi – nebija iespējams nekur steigties.
Ekskursijas pēdējā dienā paviesojāmies Atēnās, jau no paša rīta devāmies uz Akropoli. Sajutos kā mācību grāmatā, šķita, ka redzu dzīvas fotogrāfijas – slavenie tempļi un kolonnas spoži un balti mirdzēja saulē. Ik pa dažiem metriem te pulcējas tūristu grupas ar gidiem, kuri dažādās valodās skaidro pilsētas vēsturi. Kādā nedaudz piesegtā arheoloģiskā izrakuma vietā omulīgi sildījās kaķis, vēlreiz apliecinot, ka mājdzīvniekus te mīl. Redzētie iespaidi saglabājas gan atmiņā, gan fotogrāfijās, kuras tagad varēšu izmantot, stāstot bērniem par Senās Grieķijas mākslu. Ceļojumu vitamīns šoruden saņemts!
