Mikromānija ir «garīga infekcija». Piemēram, Maikls Džeksons, kā vēsta prese, naktis esot gulējis barokamerā ar paaugstinātu skābekļa daudzumu, sterilizējis gultas veļu un ēdis īpaši apstrādātus produktus.
Mikromānija ir “garīga infekcija”. Piemēram, Maikls Džeksons, kā vēsta prese, naktis esot gulējis barokamerā ar paaugstinātu skābekļa daudzumu, sterilizējis gultas veļu un ēdis īpaši apstrādātus produktus. Kolēģis stāsta, ka jaunībā nācies saskarties ar vīru (matemātiķi, ne mikrobiologu), kas bijis tiktāl nojūdzies, ka sterilizējis savu veļu, neēdis termiski neapstrādātus pārtikas produktus un piekopis visāda veida cīņu pret mikrobiem. Bailes attaisnojušās. Viņš saslimis ar dizentēriju.
Ko mikromāni teiktu, ja viņiem piedāvātu izpeldēties kādā no piepilsētas dīķiem ar nedaudz piečurāto ūdeni?
Mēs esam veselīga tauta. Tikai daži vārgākie, piemēram, saslimst ar dizentēriju, jo kāds produktu pārstrādes šefs nav nomazgājis rokas pēc atejas vai arī grābstījies gar inficētām vistu olām un pēc tam – gar citiem produktiem.
Tad dažkārt rodas lielāks vai mazāks skandāls atkarībā no inficēto cilvēku daudzuma vai citiem parametriem.
Bēdīgāk, ja kāda gaļas šefa dēļ saslimst svešzemju viesi. Tad viņi aizved sliktu informāciju par Latviju. Ja par šo zemi nekas dažkārt nebija dzirdēts, tad turpmāk viņi teiks – tā ir vieta, kur nemazgā rokas…
Bet, ja tomēr daži saslimst, varbūt paši vainīgi. Iespējams, viņi bijuši mikromāni un par to saņēmuši mācību.
Neatkarīgi no viesu uzskatiem par tīrību gribu aicināt krodziņu un “uzkostuvju” darbiniekus: “Davai – mazgājiet rokas vai arī tinieties prom no darba!”
