Zemgales attīstības aģentūra Jelgavas rajona Padomē vakar prezentēja izglītības, informācijas tehnoloģiju, uzņēmējdarbības, lauku, tūrisma, transporta un atkritumu apsaimniekošanas koncepcijas.
Zemgales attīstības aģentūra (ZAA) Jelgavas rajona Padomē vakar prezentēja izglītības, informācijas tehnoloģiju, uzņēmējdarbības, lauku, tūrisma, transporta un atkritumu apsaimniekošanas koncepcijas, par kurām noslēgumā komentārus sniedza Dānijas speciālisti.
Darbs sākts pagājušā gada decembrī, kad ZAA akceptēja koncepciju izstrādi un izveidoja darba grupas. Vakar notika to pirmā kopīgā tikšanās, lai apspriestu koncepciju pirmo redakciju.
Zviedrijas valdības finansēto projektu «Zemgale 2» prezentēja APLAN projekta vadītājs Gerts Andersons. «Ziņas» jau rakstīja, ka martā parakstīts līgums ar Sēdermanlandes lēni un Zviedrijas valdība piešķīrusi trīs miljonus zviedru kronu jeb 193 tūkstošus latu atbalsta sniegšanai Zemgales attīstības aģentūrai. Projekts paredz personāla apmācību reģionālajā plānošanā un projektu vadīšanā. Par prioritāriem izraudzīti trīs sektori – izglītība, transports un pievilcīgas dzīves vides radīšana.
Lauku attīstības koncepcijas darba grupas vadītājs, Jelgavas rajona Zemnieku apvienības priekšsēdētājs Modris Jansons ierosina lauksaimniecību izvirzīt kā pirmo svarīgāko nozari Latvijas tautsaimniecības attīstībā, jo pilsētas pašlaik saņem 80 procentus investīciju. Izstrādātais modelis paredz Zemgales attīstības aģentūras sadarbību ar Zemkopības ministriju, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi un Lauku atbalsta dienestu. Nepietiekami tiek izmantotas Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra speciālistu zināšanas.
Informējot par nesen veiktās zemnieku saimniecību aptaujas rezultātiem, Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietnieks Guntis Liepa uzsver, ka tie izmantoti lauksaimniecības attīstības mērķu nospraušanā. Par būtisku viņš uzskata katrā pagastā radīt vismaz vienu informācijas centru un realizēt Zemgales produkcijas reklāmas kampaņu.
Analizējot reģiona uzņēmējdarbības stāvokli, koncepcijas darba grupas vadītāja, Dobeles rajona padomes Plānošanas un attīstības dienesta vadītāja Natālija Andžāne akcentēja tendenci samazināties iedzīvotāju skaitam, palielināties demogrāfiskajai slodzei un bezdarba līmenim. No aptuveni 16 tūkstošiem Zemgalē reģistrēto uzņēmumu puse ir ekonomiski neaktīvi. Visizplatītākās uzņēmējdarbības nozares reģionā ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, rūpniecība un pakalpojumi. Nefinansu investīciju apmērs Zemgalē ir viszemākais Latvijā, savukārt ārvalstu investīcijas uzņēmumu statūtkapitālā visvairāk ieguldītas Jelgavā un Bauskā, tad Dobelē, Jēkabpilī un Aizkrauklē.
