Vakar pēcpusdienā gadījās iegriezties kādā Jelgavas lielveikalā, un tīri priecīgi kļuva ap sirdi, jo tajā, veicot rekonstrukciju, tiek domāts par pircēju ērtībām.
Vakar pēcpusdienā gadījās iegriezties kādā Jelgavas lielveikalā, un tīri priecīgi kļuva ap sirdi, jo tajā, veicot rekonstrukciju, tiek domāts par pircēju ērtībām. Turklāt īpaši gaiši šķita pretī nākošie vīrieši, kas, sekojot padomju laiku tradīcijām, 23. februāri uzskata par savu – vīriešu – dienu. Patīkami, ka arī stiprā dzimuma pārstāvjiem, kaut arī neoficiāli, ir svētki, jo sievietes godina gan
8. martā, gan Mātes dienā.
Varbūt tāpēc, ka vairums vīriešu saņemto apsveikumu radītā eiforijā staigāja priecīgi, uzreiz pamanāms bija kāds norūpējies pārdevējs, kas pircējus centās apkalpot laipni, taču smaids no viņa sejas bija pazudis. Brīdi kļuva cilvēka pat žēl, taču izrādījās, ka viņa bēdu iemesls nebija ne likstas mīlas frontē, ne nedienas ar kaimiņiem, bet gan, ja tā to var nosaukt, negadījums darbavietā.
Lielveikala rekonstrukcijā bija iesaistījusies kāda lietuviešu firma, bet pieredze, piemēram, Jelgavas ielas, rāda, ka strādnieki no kaimiņvalsts ne vienmēr ir tie uzcītīgākie un kārtīgākie. Pilsētas ielās, rekonstruējot ūdensvadu, aizmirsts uzstādīt ceļa zīmes vai līdz galam paveikt darbu, bet šoreiz strādnieku paviršībai bija nepatīkamākas sekas. Nevar zināt, kā tas bija sanācis, taču no griestu apdares viens dēlis pēkšņi atdalījās un uzkrita tieši uz galvas pārdevējam. Paveicās, ka tas nebija masīvkoka dēlis, bet gan plastikāta izstrādājums, no kura nopietnas traumas gūt ir diezgan grūti. Tomēr, kā teica pārdevējs, galva viņam sāpot vēl joprojām.
Vainīgie strādnieki izbrīnā raustīja plecus un kaut ko purpināja savā valodā, īsti nemākot paskaidrot, kāpēc negadījums noticis. Viņiem tas šķita vienkārši – dēlis tiks atlikts vietā, un lieta izbeigta. Bet kas atbildēs par pārdevējam sabojāto dienu? Atliek cerēt, ka cietušā puiša kolēģes parūpējās, lai ievainojums ātrāk aizmirstas un vismaz pārējā dienas daļā notiktu tikai patīkamas lietas.
Runājot par vīriešu dienu… Laikam jau arī sievietēm pienācis laiks parūpēties par svētkiem savām otrajām pusēm un kārtējo reizi ierosināt valstvīriem ieviest vismaz tēva dienu. Nav tas, ja tā tiek svinēta ģimenē, galvenais – lai tēvu vai vīriešu dienu (lai katrs sauc, kā grib) par svētkiem atzītu valsts. Galu galā vīriešiem taču mīlestība iet caur vēderu, un kad gan labāk pamieloties ar dažādiem gardumiem, ja ne svētkos. Tāpēc – lai dzīvo vīriešu svētki!
