Šodien vārdadiena Metai un Sniedzei. Pirmskara Jelgavā dzimusī Meta Purmale par savu vārdu brīnās vēl šobaltdien.
Šodien vārdadiena Metai un Sniedzei.
Pirmskara Jelgavā dzimusī Meta Purmale par savu vārdu brīnās vēl šobaltdien. Viņas vecākiem bija septiņi bērni, un visiem vārdi kā vārdi – Velta, Vija, Ērika, Emīlija, Jānis, Ansis. “Kāpēc man mamma ielika tādu, es nezinu. Turklāt vārdadiena ir aukstā ziemā, turpat blakus dzimšanas dienai!” par sevi smaidot saka svētku gaviļniece. Nevienu vārdamāsu viņai līdz šim nav gadījies satikt.
Šovakar ciemos būs dēla ģimene, godiem sarosījies vīrs Miķelis. Jau vakar klāt bija jaunākā mazmeitiņa piecgadīgā Alise Elizabete. Viņai ar vecomāti saskan ļoti labi. Vasarā abas kopā ņemas dārzā pie puķēm, bet nu bija paredzēta pīrāgu cepšana.
Metas bērnībā pārdzīvota Jelgavas bombardēšana. Vācu karavīri pret viņu gan bijuši ļoti laipni, devuši konfektes, bet meitene no svešajiem vīriem baidījusies, paķērusi savu pudelīti un līdusi pagultē. Vēl smagāks bija pēckara laiks, kad ģimene pārcēlās uz vectēva mājām Sesavas pagastā. Tēvu tur apcietināja, un uz vairākiem gadiem lielā ģimene palika mātes un vecmāmiņas aprūpē. No pavisam jauniem gadiem Meta smagi strādājusi kolhozā. Zina to, kā ir tad, ja nevari paēst, cik gribi. Kad pasaulē nāca dēls Māris, Meta sāka strādāt bērnudārzā par auklīti. Arī šajā darbā pagājis diezgan ilgs laiks – astoņi gadi. “Ņemties ar bērniem man patīk vēl tagad,” piebilst vecmāmiņa. Par jaunajiem laikiem Purmales kundze nesūdzas. Dzīvot ir kļuvis drošāk. Pensijas gan mazas, ģimenes mājas uzturēšanai Ozolniekos īsti nepietiek. Taču dēls var palīdzēt, un galu galā paēduši jau ir.