Valsts ieņēmumu dienests izstrādājis vairākus priekšlikumus, kā kontrolēt un ierobežot nelegālo būvniecību.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) izstrādājis vairākus priekšlikumus, kā kontrolēt un ierobežot nelegālo būvniecību.
Veicot privātmāju būvniecības pārbaudes, VID konstatējis vairākas problēmas. Nereti nākas saskarties, ka fiziska persona savu vai pārvaldībā esošo nekustamo īpašumu – zemi – sadala vairākos apbūves gabalos, katram izņem Zemesgrāmatas apliecību, būvatļauju un saviem spēkiem būvē. Ministru kabineta noteikumu izpratnē notiek celtniecība, kuru īsteno fiziska persona. Taču faktiski norisinās ciemata celtniecība, kuru veic pieaicināti strādnieki, ar kuriem nav noformētas darba tiesiskās attiecības un par tiem netiek maksāti nodokļi.
Kad individuālā būve domāta peļņas gūšanai
Normatīvie akti it kā nav pārkāpti, jo, runājot par vienu apbūves gabalu, ievēroti Vispārīgo būvnoteikumu nosacījumi par apbūves laukumu un būvtilpumu, un būvētājs varētu saviem spēkiem veikt celtniecību. Tomēr ciemata būvapjoms ir daudz lielāks, un atsevišķu būvatļauju izņemšanas darbība vērsta uz to, lai apietu noteikumu normu un darbus varētu izpildīt, piesaistot nereģistrētu darbaspēku, radot situāciju, ka par to netiek maksāti nodokļi.
Šajā gadījumā fiziskā persona, kurai īpašumā vai pārvaldībā ir nekustamais īpašums, minētās darbības veic, lai gūtu peļņu, kas atbilstoši likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” definējama kā saimnieciskā darbība, kas jāreģistrē un no kuras jāmaksā nodokļi.
Konstatētās problēmas, kā arī nepilnības normatīvajos aktos privātmāju būvniecībā apspriestas ar Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības departamenta, Valsts darba inspekcijas (VDI) un Valsts robežsardzes pārstāvjiem. Lai VID šādu darbību varētu kontrolēt, nepieciešams, lai dienesta rīcībā būtu informācija par minētajiem gadījumiem. Tādēļ VID iesaka noteikt kopējo būvapjomu, kura izpildei nav nepieciešamas pastāvīgas prakses tiesības. Ja zemi sadala vairākos apbūves gabalos un katram izņem būvatļauju, ierosināts noteikt, ka vietējās pašvaldības pienākums – informēt VID izsniegtajām būvatļaujām.
Jāparedz VID un VDI kontroles tiesības
VID rosina Būvniecības likumā noteikt, ka informāciju par būvatļaujas saņēmēja identifikācijas datiem, izsniegšanas datumu, numuru, būvobjekta nosaukumu, adresi, objekta vērtību, par kārtējā mēnesī izsniegtajām būvatļaujām līdz nākamā mēneša 15. datumam iesniedzama VID.
Problēmas sagādā tas, ka VID un VDI nav deleģējuma atbilstoši kompetencei veikt kontroles pasākumus privātmāju būvniecībā.
Situācijas novēršanai likuma Būvniecības kontroles nodaļa jāpapildina ar jaunu pantu, kas paredzētu, ka VID un VDI amatpersonām ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būves, ieiet tajās, pieprasīt paskaidrojumus un dokumentus, kas apliecina materiālu iegādi un samaksu par pakalpojumiem. Svarīgi, lai VID un VDI pārstāvjiem ir tiesības veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, vai tiek nodrošināta ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareiza un pilnīga uzskaite, vai ar nodarbinātajām personām noslēgti darba vai uzņēmuma līgumi.
VID arī ieteicis Būvniecības likumā noteikt, ka par informācijas nesniegšanu un kontrolējošo institūciju likumīgo prasību nepildīšanu atbildīgās personas saucamas pie atbildības.
Nepieciešami izmaksu attaisnojuma dokumenti
Ieņēmumu dienests secinājis, ka valstī nav vienota reģistra, kurā būtu uzskaitīti visi būvobjekti, tādēļ tā rīcībā nav informācijas, ko varētu izmantot, izvēloties objektus pārbaudēm. Saskaņā ar Būvniecības likumu pasūtītājam vai būvētājam pirms darbu sākšanas jāsaņem būvatļauja. To izsniegšana un reģistrēšana ir vietējo pašvaldību kompetencē. Lai nodrošinātu informācijas apkopošanu, vietējām pašvaldībām regulāri būtu jāinformē EM par izsniegtajām būvatļaujām. Tā savukārt apkopotu vienotā reģistrā, piešķirot piekļuves tiesības arī VID un VDI.
Vērtējot personas izdevumu atbilstību ieņēmumiem, svarīga informācija par tai piederošās būves faktiskajām izmaksām. Šajā jomā noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā papildināmi ar normu, ka ziņas par tās kopējām izmaksām būvvaldes par ceturksni iesniedz VID. Savukārt, lai apliecinātu izmaksu apjomu, nepieciešams nodrošināt normatīvajiem aktiem atbilstošu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu un uzrādīšanu kontrolējošām institūcijām trīs gadus pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā.
Arī pie privātmājām jānorāda piederība
Veicot pārbaudes, nav iespējams noteikt personu, kurai pieder konkrētais būvobjekts. Šajā nolūkā Vispārīgajos būvnoteikumos nepieciešama norma, ka arī pie privātmājām tāpat kā pie lielajiem objektiem jāizvieto norādes, kam tas pieder, kas veic būvdarbus, vai jānorāda, ka būvniecība notiek pašu spēkiem.
Nepieciešams arī paredzēt soda sankcijas par nepatiesas informācijas sniegšanu Būvkomersantu reģistram, kas atklājas, salīdzinot datus ar tiem, kas ir VID rīcībā. Pēc VID domām, nepieciešams precizēt un papildināt Būvkomersantu reģistrā iekļaujamās ziņas par gada vidējo būvniecībā nodarbināto skaitu, vidējo algu, saskaņā ar līgumiem kopā ar apakšuzņēmējiem izpildīto būvdarbu apjomu latos un citus datus. Ieteikts izstrādāt tādu būvdarbu žurnāla formu, lai gan īpašnieks, gan kontrolējošā institūcija varētu izsekot būvniecības gaitai, veiktajiem darbiem un ieguldītajiem materiāliem, kā arī attiecīgajā dienā objektā nodarbinātajām personām.
