Par vienu no reālākajām cerībām uz situācijas uzlabošanos Jelgavā var uzskatīt vietējo uzņēmēju iniciatīvu, kas šogad, jāatzīst, tiek pausta aktīvāk nekā citus gadus.
Par vienu no reālākajām cerībām uz situācijas uzlabošanos Jelgavā var uzskatīt vietējo uzņēmēju iniciatīvu, kas šogad, jāatzīst, tiek pausta aktīvāk nekā citus gadus. Vietējo uzņēmēju entuziasma rezultātā jūlijā durvis vērs jaunā ledushalle, šodien – jauns lielveikals. Lai arī var sūkstīties, ka tās nav jaunas ražotnes, taču laimīgs, kā zināms, ir tas, kuram pietiek ar to, kas ir, nevis tas, kuram vienmēr ir par maz. Prieks, ka beidzot ir parādījies priekšlikums, kura realizācijas gadījumā tiktu izārstēta viena no sūrstošākajām Latvijas ceturtās lielākās pilsētas sāpēm – «kurjatņiku» vietā var tikt uzcelts Jelgavai nepieciešams darījumu centrs un apakšzemes automašīnu stāvvietas pie pilsētas Domes, kuras apmeklētāji reizēm ir spiesti izrādīt fenomenālu erudīciju, lai vienkārši novietotu auto.
Proti, mēbeļu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums «Dialogs» ir nosūtījis vēstuli pilsētas vadībai, kurā tas izsaka vēlmi celt atpūtas un izklaides centru Jelgavā starp Pasta, Katoļu un Driksas ielu bēdīgi slavenā «kurjatņiku» kompleksa vietā. Sākotnējā «Dialoga» piedāvājuma variantā bija paredzēts, ka centrā ietilptu boulinga, trenažieru zāle, multifunkcionāla sporta zāle un ūdensrelaksācijas centrs. Pārrunās ar pilsētas administrāciju ir veikta zināma akcentu maiņa, uzsvaru liekot uz darījumu centru un tikai pēc tam uz atpūtas un izklaides iespējām. Tātad varētu tikt būvēts ēku komplekss ar divām konferenču zālēm, kafejnīcu, nelielu viesnīcu, pazemes autostāvvietu 250 automašīnām. Kompleksā atrastos vieta arī iepriekšminētajām sporta un atpūtas iespējām, ar kurām Jelgava tiešām nav pārbagāta. Jelgava nav pārbagāta arī ar investīcijām, bet šā projekta realizācijā paredzēts ieguldīt 2,5 miljonus latu, radot 80 jaunu darbavietu. «Dialoga» direktors A.Zizlāns, kas šo ideju lolo jau četrus gadus, sola, ka jaunizbūvētais komplekss varētu vērt durvis jau nākamā gada beigās. Kā tas būs realitātē, lielā mērā atkarīgs no Domes, kas ir paudusi savu atbalstu šai idejai, un nu jāķeras pie īpašumu jautājumu risināšanas, kas nebūs viegli. «Kurjatņiku» nesaimnieki tiešām nav aizrāvušies ar privatizācijas noteikumu pildīšanu, kas norāda, ka šo ēku īpašniekiem un privatizētājiem bija vienkārša vēlme no šīm būvēm atkratīties un diez vai tā būtu īstā iespēja «uzvārīties» uz jau tā nepārbagātās Domes rēķina.
Aptaujājot vairākus Jelgavas uzņēmējus, netrūka, protams, arī visai skeptisku viedokļu. Pirmkārt, tika apšaubītas projekta iespējas atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus. Izskanēja arī tieši apgalvojumi, ka «Dialogs» neesot pietiekami liels uzņēmums šāda projekta realizācijai un neveiksmīgas tā īstenošanas gadījumā finansiālas grūtības esot garantētas arī pašai firmai. Otrkārt, «Ziņām» tika norādīts uz šā uzņēmuma vēlmi iegūt savā īpašumā pašu labāko zemesgabalu pilsētas centrā. Tam pretī var likt argumentu, ka Jelgavā nav daudz tādu piedāvājumu kā iepriekšminētais, kurā «Dialogs» iecerējis ieguldīt sava biznesa un pilsētas attīstībā 2,5 miljonus latu, uzņemoties nopietnu finansiālu risku.
Skeptiķi atradīsies vienmēr, un labi, ka tā ir, jo tas reizēm pasargā sabiedrību no smilšu piļu būvēšanas par nodokļu maksātāju naudu. Tomēr, kas neriskē, tas nedzer šampanieti vai šajā gadījumā – Jāņu alu. Šī ir īstā reize, kad pilsētas vadībai ļoti nopietni jāizvērtē uzņēmējdarbības prioritātes Jelgavā. Ja ir parādījusies reāla iespēja jau šogad atbrīvoties no šā pilsētas lielākā kauna traipa – iepriekšminētā graustu kompleksa –, tad iespēju laikam nevajadzētu lēti palaist garām. Protams, Domei ir jāprot nepalikt zaudētājos un sarunu gaitā ir jānovērš visi potenciālie «zemūdens akmeņi», taču būtu jāturpina atbalsts uzņēmējiem ne tikai vārdos, bet arī darbos. Domes līdzdalība ledushalles tapšanā bija labs sākums. Ja gribam kaut kādu Jelgavas attīstību, bez turpinājuma neiztikt.
