Uzņēmums «Larelini» šā gada pirmajā ceturksnī nopelnījis 57 tūkstošus latu (pēc nodokļu nomaksas).
Uzņēmums «Larelini» šā gada pirmajā ceturksnī nopelnījis 57 tūkstošus latu (pēc nodokļu nomaksas). Neto apgrozījums šajā laikā sasniedzis 516 tūkstošus latu. Uzņēmumā saražots 120 000 tonnu linu dzijas, noausti 360 tūkstoši metru audumu, tādējādi turpinot pagājušā gadā aizsākto virzienu – vairāk ražot auduma, mazāk – dziju, kas nozīmē izlaist produkciju ar lielāku pievienoto vērtību.
Šogad apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu (2,82 miljoni latu) varētu palielināties nedaudz. Turpmāk tā palielinājuma tempi vairs nebūs tik strauji (pērn neto apgrozījums kāpināts par 0,3 miljoniem latu, 1999. gadā – par 0,6 miljoniem), aizvien lielāku uzmanību domāts pievērst nevis mehāniskam palielinājumam, bet ražošanas rentabilitātei. Kā norāda «Larelinu» viceprezidente Māra Paura, apgrozījuma kāpums ne vienmēr liecina par ekonomisko efektivitāti.
Linu pārstrādes uzņēmumam joprojām aktuāls ir ierobežojošais faktors. Proti, linkopības attīstība ir pārāk gausa un pēdējos četros gados kopš uzņēmuma privatizācijas nozares pieauguma tempus nav izdevies sagaidīt – Latvijā «Larelini» joprojām iepērk tikai desmit procentu vajadzīgās linšķiedras. Pārējais izejvielu daudzums jāiegādājas ārzemēs.
Toņu klāsts pieckāršojies
«Larelini» veido ciešāku sadarbību ar linu auduma apdares uzņēmumu «Daile», lai piedāvātu košākās krāsās krāsotu audumu un gatavos izstrādājumus – šūtus, ar apdares elementiem kombinētus galdautus, salvetes, lai veidotu saskaņotus komplektus galda klājumam, kā arī gultasveļu. Pirmā kolekcija pēc Rietumeiropas paraugiem tapusi uz Lieldienām un izskata ziņā nav sliktāka par katalogos redzētajiem izstrādājumiem, bet cenu ziņā tie ir četras piecas reizes lētāki par importētajām tekstilprecēm.
Tagad pēc ārzemju katalogiem top virtuves komplekti vasarai un citi izstrādājumi. «Esam trāpījuši desmitniekā, jo skandināvi piedāvājumu vērtē atzinīgi un sevišķi iecienījuši linu izstrādājumus, sevišķi gultasveļu tumšā, pat melnā, krāsā,» stāsta M.Paura.
Pēc līdzdalības izstādē «Intertextil Baltica», kur demonstrēti arī no «Larelinu» audumiem šūtie tērpi, interese par produkciju jūtami palielinājusies. Tolaik uzņēmums piedāvājis audumu apģērbiem četros pasteļtoņos. Klāt nākuši vēl 14 toņi, bet pavisam būs 21 toņa audumi, arī kārtains un rūtains. Nedēļas nogalē «Larelini» piedalās izstādē «Izvēlies Latvijas preci!» M.Paura uzsver, ka uzņēmumam atkal ir jauni audumi, ko parādīt, un ekspozīcija neatkārtojas.
Audzis pieprasījums pēc pelēkā un balinātā gludā auduma un gludā auduma ar ieaustu rakstu, ko, gatavojoties dziesmu un deju svētkiem, kreklu un blūžu šūšanai izvēlas pašdarbības kolektīvi. Šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem «Larelini» audumu vairs neapdrukā, bet tikai krāso.
Šuvēji pārdod savu darbu, ne produkciju
Lai gan vasara ir atvaļinājumu laiks, daudzi Eiropas biznesa cilvēki to izmanto jaunu sadarbības partneru meklēšanai un kontaktu dibināšanai. Arī «Larelinu» pārstāvji paredzējuši doties uz Turciju un pie Itālijas sadarbības partneriem, uz kurieni uzņēmums eksportē 20 – 25 procentus savu izstrādājumu – dziju un audumu.
Itālija galvenokārt iepērk jēlaudumu, uz vietas to apstrādā, krāso un šuj dažādu modeļu gatavos izstrādājumus – sieviešu bikses un blūzes, vīriešu kreklus. Atšķirībā no šejienes Rietumos ar katru gadu lielākā cieņā nāk dabīgais lins. «Lina smarža, biezākās šķiedras – tās viņu acīs tieši pasvītro auduma dabīgumu,» stāsta realizācijas daļas vadītāja Lauma Potapova. Tiesa, arī pašu valstī pircēji sāk pārvarēt aizspriedumus pret linauduma galveno trūkumu – lielo burzību.
Jāteic, ka klientu, sevišķi vietējo, acīmredzot būtu vēl vairāk, ja uzņēmums varētu piedāvāt arī no lina šūtos apģērbus – blūzes, kostīmus, kreklus, bikses – pēc mākslinieces izstrādātajiem modeļiem. Arī uz ārvalstīm noteikti būtu izdevīgi pārdot jau gatavus apģērbus. Taču lielākā daļa mūsu šūšanas uzņēmumu pārdod tikai darbaspēku – ražo produkciju pēc ārvalstu pasūtījuma, no ārvalstīm saņemot arī izejmateriālus – audumus un modeļu piegrieztnes. Latvijā nav interesentu, kas gribētu šūt linu, jo tas burzās un ir cietāks par citiem audumiem. Bet tie, kas ar šo audumu darbojas, uzskatāmi par entuziastiem. Pagaidām nekas neliecina, ka situācija varētu krasi mainīties. Iespējams, šuvēji vairāk iecienīs jauno paraugu – kopā ar viskozi austo linu audumu, kas gan tāpat ir burzīgs, bet nedaudz mīkstāks, un to var krāsot.
Izmantos otrreizējās izejvielas
Sadarbībā ar Polijas partneriem «Lareliniem» tapis projekts, saņemti Eiropas Savienības prasībām atbilstoši sertifikāti par gaļas pārstrādes uzņēmumiem domāta špagata ražošanu no otrreizējām izejvielām. «Tas ļaus izmantot pārpalikumus, kas līdz šim nonāca atkritumos, un bez īpašām grūtībām nopelnīt ap 60 tūkstošu ASV dolāru mēnesī, paaugstināt uzņēmuma rentabilitāti un peļņas rādītājus,» lēš M.Paura. Pirmās atsauksmes par izmēģinājuma partiju ir cerīgas – noņēmēji ar jauno produkciju ir apmierināti. Tirgus izpēte liecina, ka mēnesī Polijā varētu realizēt līdz 30 tonnu špagata. Vietējie gaļas pārstrādātāji varētu iepirkt vienu divas tonnas.
Rekonstruēs vērptuves cehu
Uzņēmums izstrādājis projektu nopietnai vērptuves rekonstrukcijai, kas varētu izmaksāt līdz pieciem miljoniem latu. Tagad sākts darbs ar bankām. Lai izvēlētos optimālāko iekārtu un tehnoloģiju piedāvājumu, šovasar paredzēts iepazīties ar piedāvājumiem Īrijā un Francijā, kur uzkrāta liela linu pārstrādes pieredze. Savukārt vērpšanas mašīnas, iespējams, tiks pirktas Krievijā, lietpratēji tās raksturo kā mūsdienu prasībām atbilstošas. Tas ļautu ražot smalkāku linu dziju, līdz 42. numuram ieskaitot, un aust arī attiecīgu audumu. Pašlaik «Larelinos» ražo dziju līdz 22. numuram. Tiesa, uz pašreizējām iekārtām izmēģināta arī 26. numura dzijas izlaide un no tās noausts arī audums, kas īsā laikā realizēts. Bet pašreizējos apstākļos lielu pieprasījumu pēc šīs dzijas apmierināt nav iespējams.
