Līdz ar iespēju saņemt valsts atbalstu par bērniem, kuri apmeklē privātās pirmsskolas izglītības iestādes, Jelgavā krietni audzis šo bērnudārzu audzēkņu skaits, liecina pilsētas Izglītības pārvaldes apkopotā informācija. Šajā mācību gadā privātajos bērnudārzos zinības apgūst 745 audzēkņi, kas ir par 168 vairāk nekā pērn. Tomēr izglītības iestāžu vadītāju vidū valda neziņa, vai atbalsts – līdz 100 latiem mēnesī vienam izglītojamajam – būs pieejams arī nākamgad.
Pirmsskolas izglītības iestāde «Zvaigznīte», kurā patlaban zinības apgūst 155 bērni, ir lielākais privātais bērnudārzs Jelgavā. Šajā mācību gadā to papildinājuši vairāk nekā desmit audzēkņu. Pateicoties valsts piešķirtajam atbalstam, līdz piecu gadu vecumam mammas un tēti par savu atvasi bērnudārzam maksā vairs tikai piecus latus mēnesī, stāsta iestādes direktore Evita Akermane.
Vecāki kļuvuši disciplinētāki
«Līdz ar jauno kārtību mums izdevās samazināt tā saucamo saimniecības naudu par 45 latiem. Tas ir liels atspaids vecākiem. Ceram, ka atbalsts turpināsies arī nākamgad, par ko patlaban ir liela neziņa. Būtu ļoti grūti paziņot vecākiem, ka viņiem atkal jāmaksā 50 latu, kas bija līdz šim,» atzīst «Zvaigznītes» direktore. E.Akermane atklāj, ka līdz atbalsta piešķiršanas brīdim mammas un tēti maksājuši apzinīgi, tāpēc nevar teikt, ka iestāde ieguvusi vairāk brīvu līdzekļu, ko ieguldīt attīstībā. E.Akermane lēmumu par atbalsta piešķiršanu bērniem, kuri nav dabūjuši vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, kopumā vērtē pozitīvi. Lielākā daļa jau pirms tam bijuši reģistrēti pašvaldības rindā. Iebildumi esot vien par dažām niansēm. Piemēram, ārsta zīmei par kavējumu nu jābūt jau no pirmās, nevis trešās dienas, kā to iepriekš pieļāva noteikumi. Taču līdz ar to audzēkņi mazāk kavē nodarbības, novērojusi iestādes direktore.
Maina deklarēto dzīvesvietu
Vecāku līdzmaksājumu samazinājušas arī citas privātās pirmsskolas izglītības iestādes pilsētā. «Esam priecīgi, ka pieņemts šāds likums, jo tas ir liels atbalsts vecākiem. Mūsu bērniem maksa par bērnudārzu samazinājusies uz pusi,» par jauno kārtību gandarīta divu meitu māmiņa Inga, kuras ģimenei gan tamdēļ gan nācās pārtapt no Jelgavas novada iedzīvotājiem par jelgavniekiem.
Lai būtu ērtāk no rīta tikt uz darbu, kas Ingai ir Rīgā, bet viņas vīram Olainē, ģimene, kurā aug četrus un teju pusotru gadu vecās meitiņas, patlaban īrē dzīvokli Jelgavā. «Kad sākām kārtot visus dokumentus, lai arī mūsu līdzfinansējums samazinātos no 60 uz 15 latiem, izrādījās, ka nevaram to saņemt, jo bijām deklarēti Jelgavas novadā. Mums paskaidroja, ka varam laist savus bērnus vietējās pirmsskolas grupās. Tas nekas, ka tās atvērtas tikai no pulksten astoņiem, kad man jau jābūt darbā Rīgā. Nekas cits neatlika, kā pārdeklarēties Jelgavā,» stāsta Inga.
Valsts atbalstu patlaban ģimene saņem tikai par vecāko meitu, jo jaunākā, lai gan jau apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, vēl nav pusotru gadu veca, kā prasa noteikumi. Tomēr arī šajā gadījumā valsts nākusi palīgā, paaugstinot pabalstu vecākiem par bērniem no gada līdz pusotra gada vecumam no 30 līdz 100 latiem mēnesī.
Jelgavas Izglītības pārvalde informē, ka pašvaldības bērnu reģistrā pirmsskolas izglītības apguvei ir 2303 pieteikumi, no tiem 1310 kā vēlamais norādīts 2013./2014. mācību gads. Patlaban kādu no deviņiem pašvaldības bērnudārziem apmeklē 1926 audzēkņi. «Ziņas» jau rakstīja, ka valsts atbalsts līdz 100 latiem mēnesī ģimenēm, kuru atvases apmeklē privātās izglītības iestādes, pieejams no šā gada 1. septembra. Šim mērķim no septembra līdz decembrim plānots tērēt 3,2 miljonus latu. Tas gan nav paredzēts ēdināšanas izmaksu segšanai, kā arī netiek aprēķināts par dienām, kad bērns neattaisnoti kavējis izglītības iestādi. Jāpiebilst, ka Jelgavas pašvaldība par katru izglītojamo, kas apmeklē privāto bērnudārzu, maksā 85 latus. Noteikumi paredz, ka pašvaldības un valsts kopējā atbalsta summa ārpus Rīgas nevar pārsniegt 130 latu. ◆
