Latvija pakāpeniski zaudē lēta un kvalificēta darbaspēka valsts statusu, un tas padara valsti mazāk pievilcīgu noteiktām investoru grupām, atzīst finanšu eksperti.
Latvija pakāpeniski zaudē lēta un kvalificēta darbaspēka valsts statusu, un tas padara valsti mazāk pievilcīgu noteiktām investoru grupām, atzīst finanšu eksperti. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, trešajā ceturksnī Latvijā bija 99 400 darba meklētāju jeb 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 15 000 mazāk nekā pirms gada.
“Nord/LB Latvija” makroekonomikas speciāliste Olga Ertuganova pauž, ka darba meklētāju īpatsvars konsekventi samazinās. Protams, 8,7% ir samērā daudz, tomēr nesen tas bija 10 – 12%. Tik strauja darba meklētāju samazināšanās nav īpaši iepriecinoša, lai cik absurdi tas skanētu.
Protams, ekonomikai attīstoties, veidojas jaunas darbavietas. Tomēr darbaspēks aizplūst uz ārvalstīm. Valstī nav objektīvas statistikas par aizbraukušo skaitu, visticamāk, tas ir liels. Pirms gada runāja par augstas kvalifikācijas darbinieku trūkumu, tagad darba roku vienkārši trūkst. Un tas ir tikai sākums.
Hansabankas vecākā analītiķe Liene Kūle atzīst, šie skaitļi netieši norāda uz izteiktu tendenci iedzīvotājiem doties strādāt uz citām valstīm. Uzņēmumiem jārēķinās ar šo realitāti – zemāks darba meklētāju skaits nozīmē mazākas iespējas palielināt savu darbaspēku. Ja laikus to neparedz, var rasties uzņēmuma attīstības šķēršļi.