Mīļie tautieši, tuvojas novada vēlēšanas, kad mums jāparāda sava labā griba un politiskā aktivitāte, lai šajā krīzes laikā izvestu sevi un līdzcilvēkus saulītē. Ir jāturas pie olām! Tuvojas Lieldienas, un bez tām nekādi neiztiksim, tāpat kā bez zaķiem! Tāpēc – vairāk drastikas un nerātnības! Tikai tā mums palīdzēs izturēt šos grūtos laikus, kas iestājušies solīto trekno gadu vietā. Pienācis brīdis, kad jāaktivizējas visiem un katram, arī man. Esmu sācis intensīvi veidot savu partijas sarakstu, kuru tuvākajā laikā iesniegšu novada vēlēšanu komisijai. Es un mana saraksta cilvēki sevi dēvējam par tautpautiešiem. Aicinu pieteikties ikvienu, kas apzinās sevi kā perspektīvu un produktīvu politiķi, potenciālu tautpautieti. Katru piedāvājumu izskatīšu personiski. Paredzu, ka izveidosim tādu deputātu kandidātu grupu, kuras personālijas ar gandarījumu varēšu publiskot jau šajās Lieldienās.Vai savā sarakstā ņemšu arī sievietes? Esmu par sieviešu aktivizēšanu politiskajā dzīvē. Ne jau velti folklora vēstī:Saka meitas velēdamas:Bikses vien, bikses vien!Kaut mums būtu tie pautiņi,Kas gulēja biksītēs! Mūsdienu sieviete rautin raujas politikā un vēlas būt līdzvērtīga vīrietim. Lai notiek! Gan dabā, gan politikā jābūt līdzsvaram. Un tas nav iedomājams bez abu dzimumu raženas sadarbības. Turklāt politika ir sieviešu dzimtes parādība. Tas vien nosaka, ka šim procesam jānorit maigi, rafinēti un delikāti, kā to prot tikai īstas dāmas.Mīļie mani, jau sākusies Lieldienu olu medību noskaņa. Katrs tīko pēc lielākā un raibākā dējuma. Līdz šim cieņā bija brūnās (kā no solārija), bet tagad atgriezusies balto olu mode, kas it kā tuvāka mūsu mentalitātei. Es personiski saprotu ilgas pēc tīrības. Tomēr tas ir, maigi sakot, nedabiski. Baltā krāsa ir nenoturīga. Vai vēlamies tādu politiku? Folklora vēstī, ka Andrīšam bij’ zili pauti, Atīšam puspelēki. Un kāda vaina? Vai tāpēc viņiem Lieldienas neizdosies produktīvas un līksmas? Šis pavasarīgais brīdis varētu kļūt par mūsu, tautpautiešu, labās gribas pirmo apliecinājumu priekšvēlēšanu laikā. Lai katrs paliek pie savām olām, lai katram tās ir oriģinālā krāsā! Mīļās dāmas, potenciālās tautpautietes, gribu norādīt, ka es personiski esmu pret olu vārīšanu un pārkrāsošanu. Tādā rīcībā saskatu vardarbīgu iejaukšanos dabas procesos. Kādas olas katram Dieviņš devis, pie tādām jāpaliek un jāturas. Un nevajag attaisnojumus meklēt tautas tradīcijās. Dažas no tām ir novecojušas un barbariskas, tāpēc – atmetamas. Kas var būt jaukāks par dzīvām, spēka pilnām olām?! Uzskatu, ka mums būtu jāmaina sava attieksme pret tām. Es palūgšu izturēties pret olām uzmanīgi un atbildīgi. Domāsim ne vien par šo dienu, bet arī par nākotni! Un tā, mani mīļie, ir olās.Tā metaforiski vēlos runāt ar jums, dārgie vēlētāji, uzsverot, cik svarīga ir radošā potenciāla apjaušana politikā. Mīļie mani, radītājs ir vīriešu dzimtes persona. Paši saprotat, ka novada priekšgalā tomēr jāstāv vīrietim. To nosaka pati māte daba un dievišķie likumi. Gaidu jūsu atsauksmes, mīļie draugi, tautpautieši un līdzīgi domājošie!
