Pagājuši jau pieci gadi, kopš spēkā stājušies darba aizsardzību regulējošie normatīvie akti, tomēr situācija uzņēmumos aizvien vērtējama kā neapmierinoša.
Pagājuši jau pieci gadi, kopš spēkā stājušies darba aizsardzību regulējošie normatīvie akti, tomēr situācija uzņēmumos aizvien vērtējama kā neapmierinoša. Lai darba devēji pievērstu lielāku uzmanību darba aizsardzības jautājumiem un netiktu apdraudēta strādājošo veselība un dzīvība, viņiem noteiks bargākus sodus.
Pēc tam, kad spēkā stājās jaunais Darba aizsardzības likums, Valsts darba inspekcija (VDI) izrādīja zināmu izpratni pret uzņēmumiem un lielāku uzmanību pievērsa darba devēju konsultēšanai un informēšanai par jaunajām prasībām. Inspekcija salīdzinoši iecietīgi izturējās pret darba devējiem, ja tika atklāti normatīvo aktu pārkāpumi. Pašlaik, kā atzīst Labklājības ministrijas (LM) Darba departamenta direktora vietnieks Renārs Lūsis, līdzšinējā attieksme nav devusi vajadzīgo rezultātu. Proti, lielākajā daļā – 75 procentos – uzņēmumu neievēro darba aizsardzības prasības. Šo faktu apliecina pētījums par darba apstākļiem un riskiem, ar ko jūnija beigās iepazīstināja LM. Tas norāda uz nepieciešamību mainīt pieeju likumdošanas prasību nodrošināšanai.
Neizprot drošas vides nozīmi
Vairāk nekā 60 procenti darba devēju atzīst, ka viņus nekas netraucē veikt darba aizsardzības pasākumus, tomēr aizvien tas nav izdarīts. Tā kā VDI veikusi virkni izglītojošu un informējošu pasākumu (tikai četri procenti darba devēju sūdzējušies par informācijas trūkumu), acīmredzot šāda attieksme skaidrojama ar darba devēju nepietiekamo izpratni par drošas darba vides jautājumiem. Tādējādi viņi pakļauj cilvēkus riskiem un nesniedz nepieciešamo atbalstu, lai situāciju uzlabotu. To apliecina arī fakts, ka 43 procenti darba devēju uzskata, ka viņu uzņēmumā neviens nav pakļauts kaitīgiem faktoriem. Eksperti to vērtē kā nereālu situāciju. Nozīme ir arī tādiem traucējošiem apstākļiem kā līdzekļu trūkumam, uz ko norādījuši 16 procentos uzņēmumu, un laika trūkumam (astoņi procenti).
Speciālisti atzīst, ka būtiskas problēmas ar darba aizsardzības prasību ievērošanu ir uzņēmumos, kur algas maksā aploksnēs. Raksturīgi, ka darba devēji, kas pārkāpj kādu vienu normatīvo aktu, visbiežāk neievēro arī citus.
Ikdienā ienākuši jauni riski
Darba vides galveno riska faktoru izvērtējums liecina, ka vecos, tradicionālos nomainījuši jauni, mūsdienīgi. Nozīmīgākie ir psihoemocionālie (laika trūkums, virsstundu darbs, garas darba stundas) un ergonomiskie (darbs ar datoru, smagumu pārvietošana, darbs piespiedu pozā, vienveidīgas kustības). Ļoti būtiska darba vides problēma ir mikroklimats un putekļi, it īpaši abrazīvie, un metināšanas aerosols.
Pašlaik visbiežākā arodslimību grupa ir balsta un kustību sistēmas kaites, kas veido apmēram pusi visu pirmreizēji diagnosticēto arodslimību. Tā kā tiek pilnveidota nelaimes gadījumu reģistrācijas sistēma, paredzams, ka tuvāko desmit gadu laikā gaidāms reģistrēto arodslimību skaita palielinājums līdz aptuveni 250 uz 100 000 nodarbināto. Vēlāk šis līmenis varētu stabilizēties.
Pētījumā par darba apstākļiem secināts, ka uzņēmumu atbilstība normatīvo aktu prasībām ir tieši saistīta ar darba inspekcijas pārbaudēm uzņēmumos. Atbilstība normatīvo aktu prasībām viszemākā ir tur, kur novērojams mazākais VDI apmeklēto uzņēmumu skaits. Tas liecina, ka kontrole rosina ievērot normatīvo aktu prasības. Sava nozīme ir sociālajiem partneriem, tālab aktīvi šinī jomā jādarbojas arodbiedrībām, lai sekmētu tiesību normu ieviešanu praksē uzņēmumos.
Paredzēti bargāki sodi
Lai nodrošinātu darba tiesību un darba aizsardzības prasību efektīvāku ievērošanu, kā arī ņemot vērā salīdzinoši augsto letālo nelaimes gadījumu skaitu darba vietās, par darba vides pārkāpumiem darba devējiem plānots noteikt bargākus sodus. To paredz LM izstrādātie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Gadījumos, kad strādājošajiem neizmaksās valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, darba devējus fiziskas personas varēs sodīt ar 300 – 400 latiem, bet juridiskas – ar 600 – 1000 latiem. Ņemot vērā augsto pārkāpumu līmeni darba aizsardzībā, jauns pants paredzēs sodus par darba aizsardzības normatīvo aktu neievērošanu. Tajā detalizēti uzskaitīti pārkāpumi, kā arī noteikts minimālais un maksimālais sods par tiem, tādējādi veicinot vienveidīgu sodu piemērošanas praksi visos reģionos. Piemēram, par darba drošības zīmju nelietošanu un atbilstošu neizvietošanu darba devēju fizisku personu varēs sodīt ar 100 – 250 latiem, juridisku – ar 500 – 750 latiem; par nelaimes gadījuma darbā neizmeklēšanu vai slēpšanu fiziskai personai varēs piemērot 250 – 350 latu, bet juridiskai – 750 – 1000 latu sodu. Savukārt, ja gada laikā pēc administratīvā soda minētie pārkāpumi izdarīti atkārtoti, sods fiziskām personām palielināsies no 350 līdz 500, bet juridiskām – no 2000 līdz 3000 latiem.
Arī pašlaik Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēta atbildība par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kas paredz iespēju darba devēju juridisku personu sodīt ar naudas sodu līdz 1000 latiem.
Teorija ne vienmēr atbilst praksei
VDI Zemgales reģiona vadītājs Valdis Dūms un viņa vietniece Marija Jansone atzīst, ka ikdienā tomēr bieži nākas pārliecināties par teorijas neatbilstību praksei. Iecerēs un plānos uzskaitīts daudz lietu, lai kāpinātu efektivitāti un uzlabotu situāciju, bet ikdienā ilgi jāgaida solījumu izpilde, tostarp darba aizsardzībā. Prasību nodrošinājums tajā nevarētu būt formāls, taču daudzviet šī attieksme dominē. Ir nozares, kur to veicina pati valsts. Piemēram, celtniecības konkursos uzvar firmas, kas piedāvā lētāko cenu. Ņemot vērā, ka darba aizsardzība nav “lēts prieks”, sanāk, ka tiek atbalstīti darbu veicēji, kas pilnībā nenodrošina visu drošas darba vides prasību ievērošanu.
VDI jau vairākus gadus tiek solīts būtiski uzlabot kapacitāti cilvēkresursu un tehniskā nodrošinājuma ziņā. Līdz šim īpaši uzlabojumi nav sagaidīti. Kopš šā gada no budžeta resursiem jāsedz nelaimes gadījumu izmeklēšana darba vietās. Pirms tam transporta un citus izdevumus, piemēram, ekspertīzes, sedza attiecīgais darba devējs.
Pēc VDI informācijas, Latvijā no gada sākuma līdz 25. jūnijam darba vietās gājuši bojā 32 darbinieki un 114 guvuši smagas traumas. Pērn šajā pašā laikā gājuši bojā 22 un smagas traumas guvuši 154 cilvēki. Nelaimes gadījumu īpatsvars audzis arī Zemgales reģiona VDI apkalpes zona. Pirmajā pusgadā darba vietās notikuši 46 nelaimes gadījumi, no tiem 15 bijuši smagi, bet 13 strādājošie gājuši bojā. Jelgavā un rajonā reģistrēts 21 nelaimes gadījums, no tiem deviņos cilvēku veselībai bijušas smagas sekas, bet septiņos gadījumos darbinieki miruši. No letālajiem iznākumiem divos atzīts, ka strādājošie miruši dabīgā nāvē. VDI speciālisti atzīst, ka pēdējā laikā šī tendence palielinās. Taču slēdziens neatklāj, vai patiesais nāves iemesls ir mūsdienās tik izplatītais stress, par ko darba inspektoriem nākas pārliecināties lielā daļā uzņēmumu. Cilvēku sūdzības par darba vidi atkarīgas no nozares. Līdz ar rosinājumu strādājošo pensijas vecumu palielināt līdz 70 gadiem bieži nākoties uzklausīt, ka nu visus no darbavietām vajadzēs “iznest ar kājām pa priekšu”. Ciniski, bet ne bez pamata, pauž M.Jansone.
***
Riska grupas uzņēmumi darba aizsardzības un darba tiesisko attiecību ievērošanā:
· mazie uzņēmumi;
· privātā sektora uzņēmumi un sabiedriskās organizācijas;
· būvniecības, metālapstrādes, kokapstrādes, lauksaimniecības un mežizstrādes uzņēmumi;
· uzņēmumi, kas dibināti pēc 2000. gada;
· teritoriālajā griezumā tādu visvairāk ir Rīgas reģionā.
