Septembra sākumā pilotprojekta statusā darbojās psiholoģiskās palīdzības dienesta bezmaksas tālrunis (8003003) onkoloģiskajiem slimniekiem un viņu tuviniekiem.
Septembra sākumā pilotprojekta statusā darbojās psiholoģiskās palīdzības dienesta bezmaksas tālrunis (8003003) onkoloģiskajiem slimniekiem un viņu tuviniekiem. Attiecīgie dienesti sola tā pastāvīgu darbību atjaunot ar 1. oktobri. Nevar noliegt, ka vēža kā slimības diagnozes konstatācija neapšaubāmi ir ļoti smags psiholoģisks trieciens jebkuram – gan pacientam, gan viņa tuviniekiem.
Vēža diagnoze – liels pārbaudījums
Onkoloģe Rīgas Austrumu slimnīcas veselības veicināšanas speciāliste Laura Klimkāne ne reizi vien savā praksē saskārusies ar faktu, ka vēža diagnoze ir liels pārbaudījums. Psihologi uzskata, ka jebkurš cilvēks pēc šīs vēsts iziet vairākas tipiskas psiholoģiskās reakcijas fāzes. Kā pirmo viņš pārdzīvo šoku. Tad ir noliegums – nē, man nevar būt vēzis. Pacients nesamierinās ar domu, ka viņam ir ļaundabīgs audzējs un vajadzīga nopietna ārstēšanās. Tālāk nāk agresija – kāpēc man tāda nelaime, bet citiem ne. Cilvēks kļūst neiecietīgs un savā slimībā meklē vainīgos. Nākamā ir tā sauktā kaulēšanās fāze, kad cerības uz izveseļošanos, kas ļoti bieži ir pilnīgi reālas, mijas ar bažām par bēdīgo likteni. Vēlāk var iestāties depresija. Samierināšanās un situācijas pieņemšana ir pašās beigās.
Iedalījums fāzēs nav jāuztver kā grafiks, pēc kura katram slimniekam noritēs psiholoģiskā reakcija. Daudz kas atkarīgs no cilvēka “psiholoģiskās konstitūcijas” jeb psihoemocionālā portreta. Katras fāzes norises ilgums iespējams ļoti atšķirīgs, un to secība var mainīties gan vienā, gan otrā virzienā.
Lielākajai daļai vēža slimnieku būtu vajadzīga psiholoģiska palīdzība, kas sakārtotu viņu psihoemocionālo stāvokli. L.Klimkāne informē, ka tikai ap 20 – 30 procentu slimnieku, kas iestājas stacionārā, noskaņoti optimistiski, saprot ārstēšanās nepieciešamību un to, ka viņiem ir lielas izredzes pilnīgi izveseļoties un viņi pēc ārstēšanās varēs dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, tikt galā ar pienākumiem mājās un ģimenē, kā arī atgriezties algotajā darbā.
Kādas problēmas visbiežāk nomāc onkoloģisko slimnieku?
Onkoloģe l.Klimkāne uzsver – uzzinājis par smago slimību, cilvēks sāk par daudz ko uztraukties. Viņš raizējas, ka vairs nebūs tā kā agrāk un dzīvē kaut ko nāksies mainīt. Un tiešām, pat tad, ja ļaundabīgais audzējs atklāts agrīnā stadijā un prognoze ir laba, arī pēc ārstēšanās veselībai jāpievērš īpaša uzmanība, lai novērstu recidīvu jeb jaunu kaites uzliesmojumu. Jāievēro veselīgs dzīvesveids, jālieto pilnvērtīgs uzturs, nedrīkst pārstrādāties, jāgādā par savu psihoemocionālo komfortu un jāvairās no stresa situācijām.
Ļaundabīgo audzēju operācijas bieži vien ir smagas un var atstāt sekas. Piemēram, sievietes pēc krūts noņemšanas uztraucas, ka vīrs vai draugs viņas noraidīs. Arī pēc kolostomas – mākslīgas resnās zarnas atveres izveidošanas vēdera sienā – pacients, iespējams, jutīsies izkropļots un seksuāli nepievilcīgs. Arī matu zudums pēc ķīmijterapijas var būt psihotraumējošs. Tāpēc ļoti svarīgi, vai slimnieka tuvākais cilvēks viņu šajā situācijā atbalstīs vai ne.
Bailes un neziņa jāpārvar
Daudziem pēc ārstēšanās pastāv recidīva jeb slimības atkārtošanās bailes. Fiziskais veselības stāvoklis ir labs, bet psihiski cilvēks nonācis izmisumā un nezina, ko darīt, visu laiku ieklausās savā ķermenī. Šādiem ļaudīm ļoti nepieciešama psiholoģiskā palīdzība, jo nomāktība, depresija, stress var pasliktināt slimības prognozi. Zinātniski pierādīts, ka depresija nomāc imūnsistēmu, kas vēža slimniekiem spēj izraisīt jaunu kaites uzliesmojumu. Nereti viņi izjūt psihosomātiskus traucējumus – bezmiegu, apetītes zudumu, koncentrēšanās grūtības, galvassāpes, uztraukumu un nogurumu. Šādos gadījumos vajadzētu konsultēties ar neirologu vai psihiatru. Novērots, ka aptuveni 15 procentiem onkoloģisko slimnieku nepieciešama psihiatra palīdzība, jo viņu depresīvais stāvoklis prasa ārstēšanu ar speciāliem medikamentiem – antidepresantiem.
Psiholoģiskā palīdzība slimniekiem
L.Klimkāne informē, ka Rīgas Austrumu slimnīca, Latvijas Onkoloģijas centrs un onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks” izveidojuši psiholoģiskās palīdzības dienesta bezmaksas tālruni, kas sāka darboties 3. septembrī. Pilotprojekta izveidei daļa līdzekļu tika gūti pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” akcijā “Māksla cerībai, dzīvei, mīlestībai”, kas turpinās vēl joprojām (informācija mājas lapā www.dzivibaskoks.lv).
Katra mēneša otrajā un ceturtajā ceturtdienā pulksten 16 Rīgā, Vidzemes priekšpilsētas Sociālā dienesta telpās Brīvības gatvē 273/2, darbosies atbalsta grupas onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem. Nākamā nodarbība paredzēta 27. septembrī.
Onkoloģe L.Klimkāne uzsver – lai cilvēkam varētu palīdzēt, viņam kaut nedaudz jāgrib to saņemt. Tāpēc vienmēr atcerieties: “No vēža nav jābaidās, vēzis ir jāārstē!”
