Pat ja klients ir «mūzikas pasūtītājs», izvēle ir arī mums. Šķiet nav neviena, kas vēl vairāk par taksometru vadītājiem cer, ka jelgavnieki beidzot kļūs turīgāki, pilsēta iebraucējiem un tūristiem – pievilcīgāka, bet degvielas cenas kritīsies.
Pat ja klients ir «mūzikas pasūtītājs», izvēle ir arī mums
Šķiet nav neviena, kas vēl vairāk par taksometru vadītājiem cer, ka jelgavnieki beidzot kļūs turīgāki, pilsēta iebraucējiem un tūristiem – pievilcīgāka, bet degvielas cenas kritīsies.
Jelgavā vislielākā taksometru kolonija vērojama autoostā, kur vidēji dienā strādā divdesmit taksistu. Mazākos bariņos viņi pulcējas pie tirgus, dzelzceļa stacijas, Dambja ielas, Meiju ceļa un RAF dzīvojamā masīvā. Vairums taksometru vadītāju par klientiem bagātāko, līdz ar to arī ienesīgāko darba vietu uzskata tirgu, kur, iepirkumus sabāzuši lielās somās, iedzīvotāji ir pielaidīgāki un uz iepirkšanās rēķina noraksta arī izdevumus par taksometru. Par otru «iekārojamāko» vietu ir atzīta pilsētas autoosta, tomēr arī tur darbi nevedas tik raiti, kā autoostā strādājošie vēlētos un kā citu stāvvietu taksisti iedomājušies. Taču, lai cik maz pieprasīta būtu darba vieta, ievērojot nerakstītus likumus, viņi pa taksometru pieturām nemētājas un nereti stundām ilgi stāv, pacietīgi gaidīdami pirmos steidzīgos klientus.
Policija atlaides nedod
Vairums legālo taksometru vadītāju Jelgavā ir bijušie Jelgavas Autobusu parka šoferi ar vismaz padsmit gadu, bet nereti arī desmitiem gadu ilgu autovadītāja stāžu. Lai arī reizēm gadās redzēt taksometru, kas pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, paši vadītāji apgalvo, ka drošību vērtē augstāk un pa pilsētu vai ārpus tās ar lielāku ātrumu joņo tikai tad, ja klients, aizbildinoties ar kavēšanos, mudina vairāk piespiest gāzes pedāli, lai paspētu uz darbu, vilcienu, lidmašīnu un tā tālāk. Turpinot par drošību, Dainis, Laimonis un Ģirts, kas sarunā ar «Ziņām» pārstāvēja autoostas taksistu pulciņu, arī piebilda, ka likumā noteiktajā kārtībā taksometri divreiz gadā iziet tehnisko apskati un tajā nekādu atlaižu neesot. Arī ar ceļu policistiem viņiem attiecības ir tieši tādas pašas kā pārējiem autovadītājiem – gadījies arī par ātruma pārsniegšanu uz laiku atvadīties no autovadītāja apliecības. Tādēļ, ieraugot kādu policijas posteni uz ielas, viņi cenšas viens otru pabrīdināt.
Arī «taksī» jāuzvedas kārtīgi
Visi trīs šoferi par pasažieru pārvadātājiem strādā pietiekami ilgi, lai vienbalsīgi secinātu, ka jelgavnieku pirktspēja ir ļoti strauji kritusies. Līdz ar to tagad taksometru stāvvietā pusstundu, stundu un vēl ilgāk garā rindā stāv nevis pasažieri, kā tas bija vismaz pirms gadiem septiņiem, bet gan viņu pārvadātāji. Un tāpat joprojām ir izsaukumi un klienti, kurus sevi cienošs taksometra vadītājs neuzņems mašīnā. «Mēs visi braucam ar personīgajiem automobiļiem, paši gādājam, lai tie vienmēr būtu tīri un klienta gaišais apģērbs, izkāpjot no mašīnas, nekļūtu netīrs. Tādēļ arī izvairāmies mašīnā laist pasažierus ar suņiem, ko saimnieki nespēj noturēt klēpī, nemaz nerunājot par tiem, kas iepriekš mūsu acu priekšā izvārtījušies pa dubļainu peļķi. Nesmēķējošiem šoferiem nepatīk, ja klients aizdedzina cigareti vai, vizinoties pa Jelgavas bedrainajām ielām, salonā sāk šļakstīt alu vai kādu citu dzērienu. Bet lielo suņu īpašniekiem visizdevīgāk ir braukt ar tādām mašīnām kā «VW Passat» universāls, jo tad dzīvnieks tiek iesēdināts nosacītajā bagāžniekā un mašīnai nekādu postu nevar izdarīt. Bet, ja klients sevi un četrkājaino mīluli ir cieši nolēmis vizināt ar kādu no sedaniem, viņam tiek paskaidrots, ka brauciena cenā būs iekļauta arī ķīmiskā tīrīšana, ja dzīvnieks pamanīsies iztraukties no īpašnieka klēpja un nobradās mašīnas sēdekli,» atzīst šoferi.
Pēc pieredzes, autoostas taksometru vadītāji pasažieros izvairās ņemt bāru «Argo» un «Dēka» klientus, kas nereti mašīnā tiek «iekrauti» un, piedzērušies vervelēdami, mēdz kļūt agresīvi vai, spļaudīdamies un rīstīdamies, – klaji pretīgi. Tomēr gadoties arī izņēmumi, tādēļ taksisti neatzīst, ka abu bāru apmeklētājiem būtu uzspiests stingrs veto.
Pamatīgāk jāapdomājas arī, pirms ņemt salonā piedzērušas sievietes: «Galējas nepieciešamības gadījumā vīrietis vīrieti var savākt ar skarbāku vārdu vai pat dūres palīdzību, taču pret sievieti, pat ja viņa ar savu valodu un izturēšanos vairāk atgādina tikko no klāja nokāpušu matrozi, tādas vaļības neatļausies – tiklīdz izdarīsi vienu nepārdomātāku kustību, lai pasažieri apklusinātu vai izsēdinātu, viņa padomās, ka uzmācos, un aizskries vēl uz policiju. Ar šādām pasažierēm parasti visgrūtāk tikt galā,» spriež taksometru vadītāji. Viņi gan teic, ka līdz šim lielākās nepatikšanas sagādājuši agresīvi vīrieši. «Aptuveni pirms pusgada vienam no mūsu kolēģiem bija izsaukums uz bāru «Kvatro», kur trīs klientiem vajadzēja nokļūt Mežciemā. Braucēji bija jau pie gaisa tilta, kad pēkšņi aizmugurē sēdošais pasažieris sāka šoferi žņaugt tā, ka uz kakla palika gan zilumi, gan arī «klienta» nagu nospiedumi. Lai arī izbīlis bija liels, taksists mašīnu spēja apstādināt un atbrīvoties no žņaudzēja. Izlēcis ārā un joprojām būdams šoka stāvoklī, viņš tūdaļ atvēra aizmugurējās durvis un izvilka pasažieri, kam veltīja arī pāris sitienu. Starpgadījumu redzēja vēl viens taksists, kas arī tūdaļ apturēja savu auto un kolēģim steidzās palīgā. Tika izsaukta policija, kas uzbrucējus savāca. Par notikušo ierosināja krimināllietu, tomēr izmeklēšanā policisti cietušajam šoferim pārmeta, ka viņš esot pārāk smagi piekāvis klientu, un apvainoja viņu pārmērīga spēka izmantošanā, kas vairs neesot pašaizsargāšanās,» taksometru vadītāji bija šokēti par to, ka cietušais tiek pārtaisīts par uzbrucēju.
Nepatīkams gadījums noticis arī šā gada martā Jelgavas rajonā, kad kādu taksistu «klients», kas nevēlējās maksāt, sadūra ar nazi. Joprojām ne tās gaišākās pārdomas par Jelgavas sabiedrību rada arī personas, kas izvizinājušās pa puspilsētu vai pat rajonu, atļaujas aizlaisties nenorēķinājušās. Tomēr kopumā situāciju Jelgavā taksometru vadītāji atzīst par ne tik bīstamu, savukārt citus darba piedāvājumus – par ne tik labiem (galvenokārt atalgojuma ziņā), lai atteiktos no ierastās neatkarības un nenormētā darba laika.
Šoferi pilda dažādās vēlmes
Vislielākā peļņa taksometru vadītājus parasti gaida piektdienu un sestdienu vakaros, kad, izstaigājušies pa ballēm un krogiem, pilsētnieki vairs nespēj paļauties uz savu kāju stabilitāti vai veiklību, vadot automašīnas, tādēļ vēršas pie taksometru vadītājiem, kas, tāpat kā visās citās dienās, strādā visu diennakti. Dainis, Laimonis un Ģirts atgādina, ka taksometru vadītāji uz noteiktu adresi var nogādāt arī iereibušā ballīšu apmeklētāja auto. Reizēm viņi par attiecīgu samaksu pildot arī kurjera pienākumus, piemēram, dāmai piegādā pielūdzēja sagādātu puķu pušķi, tā teikt, – mūziku pasūta tas, kas maksā.
Izvērtējot savus ikdienas ienākumus, vīri nospriež, ka maciņš tā vien brēc pēc nodokļu atvieglojumiem un klientu dzīves līmeņa uzlabošanās. Tad varbūt arī varēšot gaidīt dzeramnaudu, kas, lai gan pašlaik ir ļoti reti sastopama parādība, taksometru vadītājos kaut uz laiku atsvaidzina profesijas gaišās puses.
Nelegālo šoferu vainu reti izdodas pierādīt
Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes Jelgavas nodaļa informē, ka Jelgavā ar patentu strādā 42 taksometru šoferi jeb pasažieru komercpārvadātāji. Pilsētā ir sešas oficiālas taksometru stāvvietas. Raksturīgākie pārkāpumi, kas konstatēti, pārbaudot likumīgi strādājošos vadītājus, ir saistīti ar ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, ko taksisti veic nelabprāt. Tomēr smagākais VID amatpersonu darbs šajā jomā saistīts ar nelegālajiem taksometru vadītājiem, kas nodarbojas ar nereģistrētu uzņēmējdarbību. Vissekmīgāk kontroles darbi risinājušies šajā ziemā, kad lielākā daļa nelegālo pasažieru pārvadātāju patiešām tika izgaiņāta un sodīta. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu sods par individuālo darbu veikšanu bez patenta vai reģistrācijas apliecības ir līdz 150 latiem. Taču šogad 12 veiktajās pārbaudēs neviena nereģistrētā taksometra vadītāja vainu nelikumīgu komercpārvadājumu veikšanā nav izdevies pierādīt, jo šie šoferi VID un policijas amatpersonas un to automašīnas iegaumējuši pietiekami labi, lai laikus pagūtu aizbēgt. Tādēļ VID aicina par nelikumīgajiem taksometriem aktīvāk ziņot gan iedzīvotājus, gan arī legālos taksometru šoferus.
VID atgādina, ka automašīnām, kas nodarbojas ar pasažieru komercpārvadājumiem, ir jābūt aprīkotām ar likumā noteiktām pazīšanās zīmēm – dzelteni valsts reģistrācijas numuri, mašīnā jāatrodas skaitītājam. Pēc brauciena pasažierim no šofera ir jāpaņem čeks. Katrā taksometrā jābūt arī kvīšu grāmatiņai.
«Apzāģēts stobrs ribās mani aizbaidīja»
Nekad neesmu pelnījis vairāk, kā strādājot par taksistu, tomēr sava dzīvība man bija dārgāka, atzīst Andrejs, kas par taksometra vadītāju strādāja astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā.
«Iznāca tā, ka paliku bez darba un, nevarēdams to sameklēt savā profesijā, pievērsos vieglākajam risinājumam – kļuvu par taksometra vadītāju,» atceras Andrejs.
Tajā laikā viņš dzīvojis Rīgas rajonā, tādēļ arī par darba lauciņu kļuvusi tieši galvaspilsēta. «Tolaik pasažieru pārvadājumus ar vieglajām automašīnām galvenokārt veica Rīgas Taksometru parka darbinieki, un, protams, uz «privātajiem» kolēģiem, kas pamazām sāka «dīgt kā sēnes pēc lietus» viņi raudzījās diezgan naidīgi. Taču, tā kā parasti rindas stāvēja pēc «takšiem», nevis pēc klientiem, valsts šoferīšiem neatlika laika mūs tā nopietni gaiņāt. Atceros, ka Rīgā bija tikai kādas piecas oficiālas taksometru pieturas, tomēr reti kad gadījās tajās uzturēties, jo, nepagūstot īsti uzņemt ātrumu pēc tam, kad izlaists iepriekšējais klients, bija atkal jāstājas un jāuzņem nākamais,» tā bijušais taksists.
Tolaik Latvijā vēl nebija atklāta diennakts veikalu lietderība, tādēļ bieži taksometrs bijis arī «točka» uz riteņiem – Andrejam gan tāda papildu nodarbe neesot šķitusi pieņemama. Turklāt viņam pilnībā pieticis ar godīgi, cilvēkus izvadājot un klientu bēdas uzklausot, nopelnīto naudiņu. Protams, gadījušies arī pasažieri, kas, sakot, ka ieskries dzīvoklī pēc naudas, aizlaidušies, tomēr tādu bijis maz, un parasti nemaksātāju varēts noteikt, vēl pirms viņš sācis runāt.
Andrejam tīkami klienti bijušas tirgus sievas: «Viņas allaž bijušas naudīgas, tādēļ taksometru vadītāji tirgus darbinieces labprāt uzņēma mašīnā,» atceras bijušais taksometra vadītājs. Arī viņam pašam reiz gadījušās trīs šādas kundzes. Viņas, atbildot uz Andreja godaprātu (taksists savā mašīnā bija atradis pazaudēto naudas maku, ko pāris dienas pēc brauciena nogādāja īpašniecei), par piecu rubļu vērto braucienu piešķīra simtnieku.
Par tā laika naudīgo cilvēku maršrutiem un pirktspēju liecina fakts, ka nereti bijuši braucieni uz Lietuvu vai Krieviju «Reiz trīs personas, kas teicās esam jūrnieki, pasūtīja braucienu uz Kaļiņingradu. Ceļā pavadīju visu dienu un nakti, par ko arī saņēmu dāsnu atalgojumu. Tomēr šķiet, ka sieva joprojām tā īsti netic, ka tonakt cītīgi strādāju, nevis ļāvos kādam grēkam,» nosmaida Andrejs.
Viņš atzīst, ka, iespējams, ilgākus gadus vēl būtu nostrādājis ienesīgajā amatā, ja vien kādu rītu pasažieris pēc brauciena tā vietā, lai samaksātu, nebūtu ribās iegrūdis apzāģētu bisi un pavēlējis atdot naudu. «Torīt viņš bija otrais pasažieris, un peļņa vēl nebija liela. Tiklīdz laupītājs atstāja mašīnu, es braucu mājās un vairs nekad neatgriezos šajā darbā. Vēlāk, avīzēs lasot par aizvien biežākiem uzbrukumiem taksometru vadītājiem, par savu izvēli atviegloti nopūtos – lai kādu naudu pelnīju, dzīvība tomēr dārgāka,» tā Andrejs.
Jelgavas Kriminālpolicijas priekšniece, māņticīgi trīsreiz piesitot pie koka, norāda,
ka pēdējos gados uzbrukumi taksometru vadītājiem ir strauji mazinājušies kā Rīgā,
tā arī Jelgavā. Līdz ar to policijā taksometru vadītāju sūdzības tiek saņemtas ļoti reti. Reizēm gadoties gan dzirdēt par taksistiem, kas iegādājas zagtas mantas
no narkomāniem, tomēr līdz šim tas tikai retu reizi ir pierādījies.
Nelegālie pārvadātāji nejūtas vainīgi
Taksometru vadītājiem kā «skabarga pakaļā» ir šoferi, kas, ieliekot zaļu spuldzīti mašīnas priekšējā stiklā, bez nodokļu maksāšanas – līdz ar to arī par mazāku maksu – pilda pasažieru pārvadātāju pienākumus. Neskaitāmas reizes legālie taksometru vadītāji ar viņiem pārrunājuši šo problēmu, policija un Valsts ieņēmumu dienests, mēģinot atklāt nelikumības, veikuši pārbaudes, tomēr pierādīt viņu vainu patiešām ir grūti.
Par šo pašnodarbināto personu lieliskajām attiecīgo likumu un noteikumu zināšanām pārliecinājās arī «Ziņas». Lūk, kāda saruna risinājās ar tumši zilas automašīnas «Audi» vadītāju un viņa draugu Satiksmes ielā.
Pieejot pie mašīnas vadītāja durvīm, tūdaļ atvērās stikls un šoferis gatavojās iedarbināt auto. Noteikti zināju, ka braukt ar šo mašīnu nevēlos, tādēļ tajā sēdošos informēju, ka esmu no redakcijas un gatavoju materiālu par taksometru vadītājiem Jelgavā. Sacīju, ka, ieraugot priekšējam stiklam piestiprināto zaļo taksometra lampiņu, nolēmu uzzināt arī viņu domas par taksista aroda priekšrocībām un trūkumiem. Tūdaļ sarunu pārņēma auto pasažieris, kas, pēc visa spriežot, bija šofera draugs, un pamācoši pārākā tonī, kādā parasti runā tēvi, kas jūtas varen lepni, ka spējuši atrisināt dēla piektās klases matemātikas uzdevumu, man uzspēlēti laipni izskaidroja, ka tumši zilais auto nemaz nav taksometrs. Atbildot uz jautājumu, kādēļ tas atrodas taksometru stāvvietā, pasažieris man norādīja uz kādu satiksmes noteikumu, kas ļauj automašīnai stāvēt divdesmit metrus no «takšu» stāvvietas. Un tas tur, lūk, sētas stabs, kas ir pretim mašīnas sānu spogulim, no stāvvietas atrodas divdesmit piecus metrus, līdz ar to vadītājs vairāk nekā ievērojis noteikumu prasības. Apmierināts ar atbildi vīrietis pašapzinīgi piebilda, ka pie viņiem nākuši arī policisti, kas attālumu no mašīnas purngala līdz stāvvietai pat mērījuši un vienmēr bijuši spiesti piekāpties.
Tad blakussēdētājs, pēkšņi atcerējies savas tiesības, palūdza man uzrādīt darba apliecību, ko ieraugot, jutās gana vīlies. Tajā mirklī mašīnai pietuvojās kāds iereibis pavecāks vīrietis un sāka ar šoferi sarunu. Viņš labprāt pārmija kādu vārdu arī ar «Ziņu» korespondenti un tūdaļ stāstīja, cik labi taksisti esot puiši zilajā «Audi», jo viņi par nieka samaksu pārvadājot ne tikai pilsētniekus, bet arī nabaga narkomānus, ko «īstie» taksometru vadītāji neņemot. Tikmēr abi mašīnā sēdošie sāka nemierīgi dīdīties un lūkoties uz mūsu pusi. Kad vīrs jau bija kārtīgi iesilis stāstījumā par to, cik grūti šodien naudiņu nopelnīt un cik dārgs ir mašīnas remonts, auto durvis atvērās un vadītājs pavēlošā tonī vecajam lika tūdaļ pārtraukt tērgāšanu. Vīrs bija spiests noklausīties arī lekcijā par to, cik stulbi viņš rīkojas, runājot ar žurnālisti, kas visu ieraksta diktofonā un tūdaļ uzsūtīs policiju vai Valsts ieņēmumu dienestu.
Aivars, taksometru vadītājs kopš 1988. gada:
Kopš taksometru vadītāji sadalījās pa stāvvietām, Aivars bāzējas pie Jelgavas dzelzceļa stacijas. No visiem pilsētas taksistiem tur strādājošie noteikuši augstākos tarifus – par iesēšanos mašīnā jāmaksā 40 santīmu, par katru nobraukto kilometru pa pilsētu – 30 santīmu, naktī ārpus pilsētas – 40 santīmu, bet par stundu ilgu gaidīšanu – pieci lati.
Sākotnēji Aivars par taksometru vadītāju tikai piestrādāja, bet lielā pieprasījuma dēļ pasažieru pārvadāšana viņam kļuva par pamatdarbu. Vismaz viens taksometrs pie dzelzceļa stacijas strādā jau no puspieciem pieciem rītā līdz vēlai naktij vai pat rītam. Pie dzelzceļa stacijas stāvošo taksometru klientu skaits pēdējo gadu laikā strauji krities – šoferi to skaidro ar augstajām vilcienu biļešu cenām un, protams, naudas trūkumu. Klientu piesaistē nelīdz arī pasažieriem iedotās vizītkartes ar taksometru vadītāju mobilajiem tālruņiem, pa kuriem mašīnu var izsaukt. Pastāvīgākie šo taksometru klienti ir bāra «Argo» apmeklētāji.
Rihards, taksometra vadītājs kopš 1988. gada:
Kopumā RAF dzīvojamajā masīvā strādā četri legāli taksometru vadītāji, taču, tāpat kā citur pilsētā, arī tur «ganās» nelikumīgie pasažieru pārvadātāji ar zaļajām lampiņām mašīnu priekšējā stiklā. Rihards norāda, ka par masīva iedzīvotāju zemo pirktspēju liecina tas vien, ka nereti ir dienas, kad, sākot darbu pulksten septiņos rītā, pirmais klients parādās tikai ap pusvieniem vieniem. Regulārāk šos taksometrus izmanto iedzīvotāji, kas nokavējuši autobusu, tādēļ, lai paspētu laikā ierasties darbā, spiesti nolīgt taksometru. Par iesēšanos mašīnā un par katru nobrauktu kilometru jāmaksā 30 santīmu. Rihards darbu sāk ap pusseptiņiem septiņiem rītā, bet beidz septiņos vakarā. Izņēmumi ir piektdienu un sestdienu vakari, kad jaunatne jāizvadā pa naktsklubiem un krogiem pilsētas centrā vai Ozolniekos. Arī tad taksometru vadītāji tīkamiem klientiem iedot savu mobilo tālruņu numurus, ja taksometru vajag izsaukt, tomēr pagaidām tam jēga esot niecīga.
Fakti
Taksometri Jelgavas autoostā ir visorganizētākie, tādēļ tos var izsaukt ne tikai pa mobilajiem tālruņiem, ko tīkamiem klientiem šoferi atklāj, bet arī caur centrāli, zvanot pa tālruni 3083200;
iesēšanās mašīnā maksā 30 santīmu;
viens braukšanas kilometrs – 30 santīmu;
stundu ilga klienta gaidīšana – četrus latus;
klientam jāmaksā tikai par braucienu uz vienu galu.
