Pūre atrodas abpus automaģistrālei, kas savieno Rīgu ar Ventspili. Pagasta centrā pāri šosejai uzvilkta svītra, kas saista caurbraucēju uzmanību un mulsina pašus pagasta iedzīvotājus, kas brīžiem nezina, kam īsti pieder – Kurzemei vai Zemgalei.
Pūre atrodas abpus automaģistrālei, kas savieno Rīgu ar Ventspili. Pagasta centrā pāri šosejai uzvilkta svītra, kas saista caurbraucēju uzmanību un mulsina pašus pagasta iedzīvotājus, kas brīžiem nezina, kam īsti pieder – Kurzemei vai Zemgalei. Pat vienā kafejnīcā atpūšoties, divi galdiņi atrodas vienā, bet citi – otrā Latvijas novadā.
Pūre bija to pagastu vidū, kas šā gada konkursā atzīta par sakoptāko Zemgalē. Šajā pagastā īpaši uzteikts pašvaldības atbalsts lauku uzņēmējdarbības attīstībai un vides aizsardzībai. «Pūres dārzi», «Pūres cehs» – tie ir lieli uzņēmumi, kas pazīstami visā Latvijā, turklāt ne tikai lauciniekiem. Pūrē ir saldākās zemenes un ķirši, gardākie ievārījumi un cita pārtika, kas atzīta par vislabāko Latvijā. Pagastā arī daudz uzņēmīgu zemnieku, kas pratuši ne vien pildīt savus makus, bet nest pagasta slavu tālu aiz tā robežām. Par to Pūres ļaudīm tika ziedu klēpji, uzslavas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālbalva, bet no konkursa ģenerālsponsora – akciju sabiedrības «Rīgas piensaimnieks» – milzīgs simbolisks čeks par vērā ņemamu summu.
Visa «gudrība» – «izziņu rakstīšana»?
Tāpat kā vairākos citos pagastos, kuros pabija «Ziņas», uz jautājumu, kā tad izpaužas pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbībai, pagasta attīstības veicināšanai, arī Pūres pagasta vecākais Aivars Volfs atbildēja ar joku: «Mēs vienkārši cenšamies ātrāk izrakstīt nepieciešamās izziņas.» (Koknesē šī doma tika pausta līdzīgi: pašvaldības vadītājiem vienkārši jācenšas uzņēmējiem mazāk traucēt, ar to arī pietiekot).
Tomēr aiz šiem it kā nenopietnajiem vārdiem patiesi slēpjas visa «gudrība». Jo pagastam nav kaut kādu fondu uzņēmējdarbības attīstībai, pašvaldība nevar ne kādu finansēt, ne izsniegt galvojumus kredītu saņemšanai. Taču var – nelikt sprunguļus uzņēmīgiem cilvēkiem, kas vēlas īstenot savas idejas. Un par tām izziņām nudien esot taisnība: Pūres pašvaldībā nevalda formālisms vai birokrātisks diktāts; uzņēmēji var jebkurā brīdī vērsties pagastnamā pēc vajadzīgiem dokumentiem vai konsultācijām, negaidot, piemēram, formālos deputātu sēžu laikus. Ja nepieciešams, Pūrē pat sarežģītus jautājumus mēģina atrisināt pēc iespējas ātri.
Attīstības plāns nav tikai «sapņu grāmata»
Pūres vārds rakstos minēts jau 1230. gadā Rīgas vāciešu derībā ar deviņiem Kursas novadiem. Pašreizējais pagasts nav liels – tikai 10 225 hektāri –, no šīs platības trešo daļu aizņem mežs. Diemžēl daļa lauksaimniecībā izmantojamās zemes atstāta novārtā. Toties tur, kur saimnieciskā darbība nav apstājusies, tā sit augstu vilni.
Pagastā dzīvo 1751 pūrenieks, darbojas divas skolas (pamatskolā mācās 200 bērnu, Dzirciema Specializētajā internātskolā – 160 audzēkņu), 40 mazuļu apmeklē bērnudārzu jeb, kā tagad saka, pirmsizglītības iestādi. Vēl ir kultūras nams un divas – katoļu un luterāņu – baznīcas. Izglītības iestādes, bibliotēka, kultūras nams, pagastmāja ir pašvaldības uzņēmumi, kas dod darbu lielai daļai vietējo iedzīvotāju. Pārējie strādā daudzajās privātajās firmās.
Tāpat kā visā Latvijā, arī Pūrē deviņdesmitie gadi sākās ar ekonomisko depresiju, no kuras vietējie ļaudis sāka izķepuroties tikai desmitgades beigās. Jau 1998. gadā pagasts kļuva par populārā konkursa «Sējējs» laureātu, pēc tam vēl vairāk vērības tika pievērsts apkārtējās un saimnieciskās vides sakārtošanai. Taču, lai tam varētu ķerties klāt, bija kaut vai jāapzina situācija, tā jānovērtē un jāiezīmē attīstības perspektīva. Tādēļ pagastā tika izstrādāts attīstības plāns. Šim nolūkam pat tika iedibināta pagasta attīstības plānotāja štata vienība un darbā pieņemta «ļoti laba meitene» – Iveta Vistapole. Viņa izrādījās pat pārāk laba: pabeigusi vienu plānu, ķērās pie citu projektu izstrādes, katru veicot tik pamatīgi, ka viņu «nolaupīja» rajona centrs. Tagad Iveta ir Tukuma galvenā arhitekte un Pūrē sastopama vairs tikai reizi nedēļā.
Kā teic pagasta vecākais, attīstības plāns palīdzējis definēt noteiktas vajadzības, nospraust mērķus un veidus, kā tos sasniegt. Kad tas noskaidrots, kļūst iespējams precīzi formulēt vajadzības un visbeidzot dažādiem projektiem piesaistīt finansējumu. Tikai tagad, pēc vairākiem gadiem, pagasta Padomes priekšsēdētājs tā īsti apzinājies šāda plāna nozīmi: tā nav tikai kaut kāda aptuvena «sapņu grāmata», bet – «galda grāmata» pašvaldības darbinieku ikdienā.
Pagasts nav ne no bagātākajiem, ne arī no trūcīgākajiem: Pūrei līdzinās vairums Latvijas pašvaldību, kas tikko savelk galus, lielākos caurumus aizlāpot no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Pūre saņem šādā veidā «piešprici» apmēram 50 000 latu apmērā. Tomēr arī ar to par maz, lai maksimāli īsā laikā uzlabotu vietējo ekonomiku un dzīves apstākļus. Tādēļ tiek meklētas un ar pateicību pieņemtas visas, pat šķietami paskopās iespējas piesaistīt investīcijas dažādiem projektiem. Tā pamazām vien sakārtota Pūres siltumapgāde, ierīkotas vairākas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ierīkota dzeramā ūdens atdzelzošanas iekārta. Pēc tam, kad visumā sakoptajā pagastā pagastnama ēkā sāka pārmērīgi likt sevi manīt vēl trīsdesmitajos gados aizsargu būvētā saietu (tagad – kultūras) nama sausās tualetes, tika rasti līdzekļi to modernizēšanai. Savukārt uzreiz pēc tam radās pārliecība: tādas nepieciešamas visās iestādēs, galvenokārt jau skolās un bērnudārzā. Tagad arī šī «saimniecība» sakārtota (protams, atkal piesaistot pa druskai vien dažādus līdzekļus). Savukārt Dzirciema internātskolu savā aizbildnībā ņēmis Rīgas Starptautiskais Rotari klubs, ar kura finansu atbalstu iegādāts «busiņš», bet galvenais – atjaunota vecā skolas ēka, kuras pagrabstāvā ierīkotas mūsdienīgas dušas telpas. Starp citu, itin visas koka daļas – logus, durvis, arī lielāko tiesu mēbeļu – audzēkņi darinājuši savām rokām: amatu mācības galdniecības darbnīca ir aprīkota ar pašiem mūsdienīgākajiem darbgaldiem. Šīs skolas audzēkņi ar mēbelēm apgādājuši arī Pūres pamatskolu.
Praktiski nav bezdarba
Vairums pūrenieku uzskata, ka pie viņiem veiksmīgi notikusi privatizācija: kādreizējās ekonomiski stabilās izmēģinājumu saimniecības atsevišķās nozares faktiski privatizējuši to bijušie vadītāji, kas ir gan labākie speciālisti, gan organizatori un ideju ģeneratori. Tādēļ, piemēram, SIA «Pūres cehs», kurā pirms gadiem trim strādāja tikai ap 30 cilvēku, spējis attīstīt ražošanu tiktāl, ka nodarbina jau 90 strādnieku.
Tā kā ciematā radikāli pārkārtota visa siltumapgāde, nomācoši pamesta ilgus gadus rēgojās kādreizējā centrālā katlumāja. Nu arī tai atradies tīkotājs: vecā ēka drīzumā tapšot par gaļas pārstrādes cehu, kas sola vēl apmēram 70 jaunu darba vietu.
Lai gan «uz papīra» arī Pūrē ir daži desmiti bezdarbnieku, praktiski tādu neesot: algoto sabiedrisko darbu programmas ietvaros piesakās tikai daži cilvēki. Tiesa, daudzās nozarēs darbam ir sezonas raksturs, tomēr no aprīļa līdz oktobrim par bezdarbu sūdzēties nav nekāda iemesla: uz Pūri ābolus lasīt vai zemenes ravēt brauc pat Tukuma iedzīvotāji.
***
Ej nu visā šajā uzskaitījumā nosaki, cik daudz tajā ir pašvaldības un cik – uzņēmīgu cilvēku nopelna. Visi kopā ir izrādījuši ieinteresētību, lai sakārtotu gan sevi, gan savu apkārtni un ikdienu. Vai sakoptība vispār ir vērtība? Ja tā spēj «tik vien» dot kā labu garastāvokli? Pūrenieši tomēr apgalvo – tas nav maz: sakoptība rosina gribēt un darīt vairāk.
Pūres pagasta attīstību veicina
* Pašvaldības iestādes:
pagasta Padome,
Pūres kultūras nams,
bibliotēka (informācijas un novada izpētes centrs),
Pūres pamatskola,
Dzirciema Speciālā internātskola,
pirmsizglītības iestāde «Zemenīte»;
* pārstrādes uzņēmumi:
SIA «Pūres cehs»,
SIA «R SOft ražotājs»,
4 kokapstrādes uzņēmumi;
* augļkopības firmas:
a/s «Pūres dārzi»,
zemnieku saimniecība «Gulbji»,
zemnieku saimniecība «Madaras»,
zemnieku saimniecība «Bērzlejas»;
* lauksaimniecības un graudkopības uzņēmumi:
zemnieku kooperatīvā sabiedrība «Pūres grauds»,
zemnieku saimniecība «Varkaļi»;
7 zemnieku saimniecības;
* kā arī:
SIA «Pūres tehnika»,
2 frizētavas,
5 kafejnīcas,
5 veikali,
ambulance un aptiekas filiāle,
degvielas uzpildes stacija «Sumata».
