Nemaz tik sen nebija tie laiki, kad vasaras brīvlaikā pusaudži labprāt vēlējās strādāt un nopelnīt naudu kādai ļoti kārotai lietai – džinsiem, magnetofonam, fotoaparātam…
Nemaz tik sen nebija tie laiki, kad vasaras brīvlaikā pusaudži labprāt vēlējās strādāt un nopelnīt naudu kādai ļoti kārotai lietai – džinsiem, magnetofonam, fotoaparātam… Arī tagad tādu gribētāju būtu pietiekami, taču darba iespējas skolēniem vasarās ir krietni sarukušas.
Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms atzīst, ka veidojas neviennozīmīga situācija: vecāki ir laimīgi, ka var iekārtot bērnu kaut kur strādāt arī bez visām papīru lietām, bet darba devēji tomēr cenšas nepilngadīgos nenodarbināt. Kāpēc? Lai pusaudzi likumīgi pieņemtu darbā, ir jāslēdz darba līgums, kas uzliek darba devējam noteiktus pienākumus. Turklāt līdz 18 gadu vecumam jaunietis drīkst strādāt nepilnu darbadienu, kas rada darba devējam papildu problēmas.
Nav kur strādāt
Kādreiz nepilngadīgie strādāja sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos par trauku novācējiem un mazgātājiem, poliklīniku reģistratūrās, dārzniecībās, kolhozos, pārdeva saldējumu u.tml. Tagad visbiežāk viņi tiek nodarbināti tirdzniecībā.
Kā atzīst darba aizsardzības inspektore Silvija Emule, celtniecībā un kokapstrādes uzņēmumos nav vajadzīgs nekvalificēts darbaspēks. Gadās, ka savu mācību praksi tur strādā jaunieši, kas mācās attiecīgā profila mācību iestādēs. Kā pozitīvu piemēru S.Emule minēja celtniecības firmu «Alvima», kas pērn slēdza trīspusēju darba līgumu ar mācību iestādi un praktikantu. Taču ir gadījumi, kad šādi līgumi netiek noslēgti. «Kā šie jaunieši varēs kļūt par labiem speciālistiem, ja ir tik grūti viņus pēc visiem noteikumiem nodrošināt ar prakses vietām. Veidojas zināms paradokss: sešpadsmitgadīgu jaunieti neviens vēl negrib ņemt darbā, jo viņš ir nepilngadīgs un bez pieredzes, bet, kad viņam jau ir astoņpadsmit, darba devējs prasa pieredzi. Bet kur lai tādu iegūst?» spriež S.Emule.
Nav darba drošības
Protams, bērni strādā, īpaši laukos, kur pie lielsaimnieka var nopelnīt kādu latu. Visbiežāk nauda nav vajadzīga kādai luksusa lietai, bet pieticīgai ģimenei iztikšanai vai lai sagādātu līdzekļus mācībām un skolas lietām. Tā pērn Bauskas rajonā kādā saimniecībā ap 40 bērnu lasīja zemenes, protams, bez darba līgumiem. Kā atzīst V.Dūms, šī situācija vēl nav pati bīstamākā, bet, nodarbinot nepilngadīgos celtniecībā vai automašīnu remonta servisos, pusaudži netiek instruēti par darba drošības noteikumiem un ar šiem jauniešiem īpaši neviens neauklējas. Pirmajās nedēļās jau viņi paši uzmanās, jo viss ir svešs un nepazīstams, taču iet laiks un tiek nospriests: es jau esmu meistars un visu varu. Darba inspektori domā, ka tieši tad diemžēl notiek nelaimes gadījumi, no kuriem ne visi tiek oficiāli reģistrēti.
Kādi ir likumi
Latvijas Darba likumu kodeksā (LDLK) ir stingri reglamentēti atvieglojumi un ierobežojumi, nodarbinot nepilngadīgus jauniešus. 1992. gada 24. jūlijā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu Nr.291 apstiprināts saraksts «Par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt skolu audzēkņus vecumā līdz piecpadsmit gadiem». Vēl spēkā ir arī Ministru kabineta noteikumi par «Mācību prakses organizēšanas kārtību», pēc kuriem vajadzētu slēgt trīspusējos līgumus starp uzņēmumu, mācību iestādi un praktikantu.
Kas tad ir jāievēro, ja tiek nodarbināts nepilngadīgais:
nepilngadīgu jaunieti var pieņemt darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, un darba devējam ir jāiesniedz noteiktas formas pirmreizējā medicīniskā izziņa (LDLK 183. p.);
skolu audzēkņus vecumā no 13 gadiem var pieņemt vieglā, veselībai un tikumībai nekaitīgā darbā no mācībām brīvajā laikā ar vecāku vai viņus aizvietojošo personu piekrišanu (LDLK 180. p.);
nepilngadīgie darba tiesiskajās attiecībās pielīdzināti tiesībās pilngadīgajiem, bet jautājumos par darba aizsardzību, darba laiku un citiem darba nosacījumiem viņiem paredzēti atvieglojumi (LDLK 181. p.);
skolu audzēkņiem, kas no 13 līdz 16 gadu vecumam strādā no mācībām brīvajā laikā, tiek noteikts saīsinātais darba laiks – 24 stundas nedēļā –, bet jauniešiem vecumā no 16 līdz 18 gadiem – 35 stundas nedēļā (LDLK 46. p.);
skolu audzēkņiem, kas no 13 gadu vecuma strādā no mācībām brīvajā laikā, par darbu maksā proporcionāli nostrādātajam laikam vai atbilstoši izstrādei; darba devēji var noteikt piemaksas skolu audzēkņu darba algai (LDLK 185. p.);
skolu audzēkņus, kas no 13 gadu vecuma strādā no mācībām brīvajā laikā, aizliegts nodarbināt nakts un virsstundu darbā un brīvdienās (LDLK 186. p.).
Kārtībai ir jābūt
V.Dūms aicina neskaidrību gadījumos pusaudžu vecākiem vērsties darba inspekcijā: «Kārtībai jābūt, ja likumi tiek pārkāpti, vainīgie ir jāsoda. Taču, ja ieinteresētās personas sūdzēsies anonīmi, piemēram, avīzei neminot konkrētus uzņēmumus, mēs nevaram faktus pārbaudīt. Cilvēki var būt droši, savus informācijas avotus mēs neizpaužam.»
Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas tālruņa numuri: 3033407; 3033413; 3033405. Arī darba devēji tur var iepazīties ar darba likumdošanu saistītajiem likumiem, lēmumiem un noteikumiem.
